Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Rietumeiropas augstākā virsotne – 4810 metrus virs jūras līmeņa esošā Alpu smaile Monblāns – un tās piekājē esošais ledājs turpmāk tiks rūpīgāk sargāti no bezatbildīgiem tūristiem.
Ap Monblānu esošajā reģionā līdz gada nogalei izveidos īpašu dabas lieguma zonu, kur spēkā būs ierobežojumi, par kuru pārkāpšanu draudēs lieli naudas sodi. Vienlaikus iecerēts arī samazināt kalnā kāpēju skaitu, jo vairāk nekā 25 000 cilvēku gadā, kuri cenšas nokļūt līdz virsotnei, vietējai ekosistēmai ir par daudz.
Pagājušonedēļ E. Makrons apmeklēja Monblāna piekājē esošo Šamonī pilsētu un slaveno ledāju Ledus jūra (Mer de Glace), šo vizīti izmantojot, lai paziņotu par jaunām valdības iniciatīvām vides aizsardzības jomā, raksta AFP. Jau tuvākajā laikā tiks izveidots Francijas Bioloģiskās daudzveidības dienests (OFB), kura uzdevums būs rūpēties par pašlaik esošo, taču draudiem pakļauto ekosistēmu saglabāšanu. Savukārt Monblāna apkaimē izveidos aizsargājamo zonu un noteiks būtiskus ierobežojumus, lai samazinātu kalnā kāpēju skaitu.
Šāda rīcība nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, globālās sasilšanas rezultātā būtiski mainījies kalna pakājes reljefs. Francijas lielākais ledājs Ledus jūra beidzamo 30 gadu laikā kļuvis par aptuveni 700 metriem īsāks un vidēji 65 metriem plānāks, liecina valsts Vides ministrijas veiktais pētījums, par ko ziņo CNN. Tas nozīmē, ka daudzviet atkusuši nogulumieži, un aizvien lielāka kļūst zemes un akmeņu nogruvumu varbūtība pašā populārākajā maršrutā uz virsotni. Otrkārt, jo vairāk tūristu pārvietojas pa šīm jau tā izbradātajām takām, jo nestabilākas tās kļūst. Pagājušajā vasarā ik diennakti uz Monblāna virsotni (pa galveno maršrutu to iespējams sasniegt arī cilvēkiem bez specifiskām alpīnistu iemaņām) devās vidēji 200 līdz 300 cilvēku. Nesaprašanās par to, kuriem ir priekšroka, ja divas grupas sastopas uz šauras takas, ne reizi vien novedušas pie konfliktiem. Tādēļ reģiona administrācija jau pagājušās vasaras sezonā, kas beidzās septembrī, nolēma - tiesības kāpt virsotnē pa galveno maršrutu ir tikai tiem, kuri laikus rezervējuši vietu vienā no trim viesnīcām, kas ir pēdējais pieturas punkts ceļā uz Monblāna smaili. Kāpiens līdz virsotnei no tām ilgst vēl četras līdz astoņas stundas - atkarībā no laika apstākļiem un ekspedīcijas dalībnieku fiziskās sagatavotības. Tagad šis vietvaras lēmums tiks iestrādāts likumā, raksta AP. Reģiona vadītājs Pjērs Lambērs norādījis, ka tiem tūristiem, kuri iedomājušies ierīkot savas telšu nometnes un kurt ugunskurus ārpus oficiālo pajumšu teritorijas, draud līdz pat 300 000 eiro naudassods un divi gadi ieslodzījumā. Tāpat, sākot no nākamās sezonas, tātad šī gada maija, tiks rūpīgāk pārbaudīts, vai cilvēki, kuri vēlas sasniegt Monblāna virsotni, ir pienācīgi ekipēti un sagatavojušies šim kāpienam.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta cīņai pret Monblāna apmeklētāju bezatbildīgu uzvedību. Līdz šim tos, kuri pārkāpa noteikumus un, piemēram, atstāja kalna pakājē dažādas drazas, varēja sodīt tikai ar simbolisku 38 eiro naudassodu, bet tagad maksimālais soda naudas apjoms tiks palielināts līdz 1500 eiro, raksta AFP. Pērn bēdīgi slavens kļuva bijušais britu jūras kājnieks Metjū Disnejs, kurš, aizbildinoties ar līdzekļu vākšanu labdarības mērķiem, mēģināja Monblāna virsotnē uznest airēšanas trenažieri. Slikto laika apstākļu dēļ viņam šo ierīci nācās pamest 4362 metru augstumā ierīkotajā patvēruma būdiņā. Lai gan brits solījās, ka nogādās to lejā, vietējai municipalitātei nācās iztērēt vairāk nekā 18 000 eiro, lai noīrētu helikopteru, kas galu galā trenažieri aizveda prom. Savukārt kāds vācietis ceļā uz virsotni pērn paņēma līdzi suni, bet divi šveicieši vieglo lidmašīnu nosēdināja augstkalnu pļavā, vēlāk samaksājot jau pieminēto simbolisko soda naudu - 38 eiro. Turpmāk par šādu rīcību draudēs jau krietni nopietnāks sods.
E. Makrons vizīti Šamonī izmantoja, ne tikai pievēršot uzmanību Alpu ledāju kušanai, bet arī uzsverot savas valdības zaļos plānus globālajā mērogā. «Mūsu acu priekšā mainās ainavas, ātri izzūd dažādas sugas. Cīņa par bioloģisko daudzveidību ir cīņa par mūsu pašu izdzīvošanu, un to nevar nošķirt no cīņas pret globālo sasilšanu,» prezidenta sacīto citē Reuters. E. Makrona kritiķi no vides aizstāvju aprindām gan ir pārliecināti, ka prezidents patiesībā tikai cenšas iegūt atbalstu savai partijai pirms martā paredzētajām municipālajām vēlēšanām, jo pagājušā pavasara balsojums Eiropas Parlamenta vēlēšanās apliecināja, ka zaļajām idejām Francijā, jo sevišķi ārpus lielpilsētām, ir liels atbalsts.
