Bojātais BP naftas urbums Meksikas līcī vairs nerada draudus

Bojātais britu enerģētikas giganta "British Petroleum" (BP) naftas urbums Meksikas līcī ir droši noslēgts un vairs nerada draudus, paziņoja admirālis Tads Allens, kurš no ASV administrācijas puses uzrauga katastrofas seku likvidēšanas darbus.

"Es esmu ļoti priecīgs paziņot, ka jaunais noslēgs un iepriekš urbumā salietais cements ir apturējis noplūdi un šis urbums pašlaik vairs nerada draudus Meksikas līcim," paziņoja Allens.

Piektdien urbumam tika uzmontēts jauns vārsts, ar kādu parasti tiek noslēgts urbums tā izstrādes laikā. Pēc tā uzmontēšanas urbumam noņemta līdzšinējā nefunkcionējošā noslēdzošā ierīce, kuru tagad pētīs izmeklētāji, lai noskaidrotu katastrofas iemeslu.

"Būtībā mēs tagad esam noslēguši šo urbumu tā, kā tiek noslēgts jebkurš urbums izstrādes laikā. Šobrīd mēs esam likvidējuši noplūdes draudus no urbuma," pavēstīja Allens.

Kā jau ziņots, Britu enerģētikas giganta "British Petroleum" (BP) izmaksas cīņā ar apjomīgo naftas noplūdi Meksikas līcī sasniegušas astoņus miljardus eiro (5,6 miljardus latu).

Šajā summā ietverti izdevumi piesārņojuma mazināšanai, savākšanai, kompensācijas Meksikas līča štatiem, prasību apmierināšanu un federālās izmaksas, norāda BP.

Kā jau ziņots, eksplozijā uz BP īrētās dziļurbuma platformas 20.aprīlī gāja bojā 11 strādnieki. Divas dienas pēc sprādziena naftas ieguves platforma nogrima Meksikas līcī, aizsākot naftas noplūdes katastrofu.

No avarējušā urbuma 87 dienu laikā kopumā izplūduši ap 4,9 miljoniem barelu naftas, tādējādi šī noplūde kļuvusi par lielāko šāda veida katastrofu vēsturē.

15.jūlijā BP virs avarējušā urbuma izdevās uzstādīt noslēgu un apturēt naftas noplūdi Meksikas līča ūdeņos.

BP šā gada otro ceturksni noslēdza ar 16,9 miljardu dolāru (9,2 miljardu latu) zaudējumiem, kas galvenokārt skaidrojami ar apjomīgajām izmaksām Meksikas līča piesārņojuma novēršanai, kas kopumā varētu sasniegt 32,2 miljardus dolāru (17,6 miljardus latu).

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais