"Facebook" apturējis Krievijas izlūkdienesta dezinformācijas operāciju pret Ukrainu

© AFP/SCANPIX/LETA

Sociālais tīkls "Facebook" trešdien pavēstīja, ka ir likvidējis profilu tīklu, ko Krievijas militārais izlūkdienests izmantojis, lai tīmeklī izplatītu melīgu informāciju, vēršoties pret Ukrainu un citām Austrumeiropas valstīm.

"Kaut arī cilvēki aiz šī tīkla centās noslēpt savas identitātes un koordināciju, mūsu izmeklēšanā tika konstatēta saistība ar Krievijas militāro izlūkdienestu," teikts "Facebook" paziņojumā.

"Facebook", kas jau iepriekš sastapies ar grūtībām, cenšoties panākt, lai valdības un politiskās organizācijas neizplata sociālajā tīklā melīgu vai maldinošu informāciju, laiku pa laikam paziņo, ka ir apturējis vairāku valstu, arī Krievijas, dezinformācijas kampaņas.

Krievijas Aizsardzības ministrija pagaidām uz lūgumiem komentēt pēdējo "Facebook" paziņojumu nav atbildējusi.

Maskava iepriekš noraidījusi Rietumu pārmetumus par politisku iejaukšanos, arī ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanas komisijas apsūdzības, ka Krievija ir izmantojusi sociālos medijus, lai ietekmētu ASV 2016.gada prezidenta vēlēšanas.

Krievija pēdējās operācija ietvaros izmantojusi vairāk nekā 100 profilu sociālajos tīklos "Facebook" un "Instagram", radot viltus identitātes, bieži vien mērķvalstīs uzdodoties par žurnālistiem, pavēstīja "Facebook" kiberdrošības politikas vadītājs Nataniels Gleihers.

Šie profili izmantoti, lai kontaktētos ar vietējiem medijiem un politiķiem, cenšoties izplatīt viltus ziņas par politiski šķeļošiem jautājumiem, arī apsūdzībām korupcijā, etnisko spriedzi Krievijas anektētajā Krimā un Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Krievijas okupētā Donbasa 2014.gadā.

"Mēs jau labu laiku zinām, ka šie cilvēki meklē autentiskas balsis, lai pastiprinātu savas versijas nozīmi," Gleihers sacīja ziņu aģentūrai "Reuters". "Tā lielā mērā ir klasiskā izlūkošanas operācija, cenšoties manipulēt ar stratēģiski svarīgiem indivīdiem, lai sasniegtu augstākus rezultātus."

Kaut arī Krievijas viltus profilu tīkls spējis piesaistīt vien dažus tūkstošus sekotāju, tam izdevies panākt, ka vietējie mediji publicē dažus rakstus, sacīja sociālo mediju analīzes uzņēmuma "Graphika" pārstāvis Bens Nimmo.

Cilvēki, kas slēpušies aiz viltus žurnālistu profiliem, arī intervējuši Kremļa kritiķus, dažkārt panākot, ka viņi izsakās neuzmanīgi vai kļūmīgi, un tad šos neveiksmīgos izteikumus izplatījuši tīmeklī.

"Šī operācija centās saindēt informācijas akas ūdeni, izmantojot viltus personas, lai tīmeklī un vietējos medijos ievietotu prokremliskas un pretrietumnieciskas notikumu versijas," sacīja Nimmo.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais