Tramps atceļ ASV vēstnieku ES, kurš liecināja impīčmenta izmeklēšanā

 
©AFP / Scanpix / LETA

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien atcēla no amata ASV vēstnieku Eiropas Savienībā (ES) Gordonu Sondlendu, kurš bija liecinājis Trampa impīčmenta izmeklēšanā Pārstāvju palātā, ziņoja ASV mediji.

"Man šodien tika paziņots, ka prezidents nodomājis mani nekavējoties atcelt no ASV vēstnieka Eiropas Savienībā amata," teikts Sondlenda paziņojumā, kas nonācis laikraksta "The New York Times" rīcībā.

Dažas stundas pirms tam savu amatu Baltā nama Nacionālās drošības padomē zaudēja ASV armijas pulkvežleitnants Aleksandrs Vindmens, kurš arī bija liecinājis impīčmenta izmeklēšanā.

Sondlends bija liecinājis, ka Tramps viņam licis Ukrainas jautājumos strādāt ar savu personīgo advokātu Rūdiju Džuliāni un ka valsts sekretārs Maiks Pompeo to zinājis un pilnībā atbalstījis viņu pūliņus.

Pēc Sondlenda teiktā, Džuliāni centieni piespiest Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski veikt izmeklēšanu par Trampa politiskajiem konkurentiem bija "quid pro quo" ("dots pret dotu"), lai noorganizētu Zelenska vizīti Baltajā namā.

Sondlends norādīja, ka Tramps spiedis diplomātus, tostarp viņu, toreizējo enerģētikas ministru Riku Periju un ASV īpašo pārstāvi Ukrainā Kurtu Volkeru, strādāt ar Džuliāni.

"Mēs negribējām strādāt ar Džuliāni kungu. Vienkārši izsakoties, mums nācās rīkoties pēc apstākļiem," sacīja Sondlends.

Pēc viņa teiktā, viņš nekad nav saņēmis atbildi, kāpēc aizturēta ASV militārā palīdzība Ukrainai. Sondlends pavēstīja, ka par palīdzības aizturēšanu viņš uzzinājis jūlijā un augustā un pret ko viņš "kategoriski iebildis", jo ukraiņiem "bija vajadzīgi šie līdzekļi cīņai ar Krievijas agresiju".

"Es mēģināju nepārtraukti prasīt, kāpēc palīdzība apturēta, bet nekad nesaņēmu skaidru atbildi," pavēstīja Sondlends. "Neesot nekādam ticamam skaidrojumam par palīdzības apturēšanu, es vēlāk sāku domāt, ka drošības palīdzības atjaunošana nenotiks, kamēr nebūs publiska paziņojuma no Ukrainas par apņemšanos veikt izmeklēšanu par 2016.gada vēlēšanām un "Burisma", kā to pieprasīja Džuliāni".

Sondlends novembra sākumā publiskotā liecībā atzina, ka viņš sarunā ar Ukrainas amatpersonu sacījis, ka ASV militārā palīdzība Ukrainai ir atkarīga no tā, vai Ukraina veiks izmeklēšanu pret Trampa politisko sāncensi Džo Baidenu.

Sondlends 5.novembrī publiskotā liecībā atzina, ka 1.septembrī apspriedē ar Zelenska padomnieku Andriju Jermaku esot viņam pateicis, ka militārā palīdzība varētu netikt piešķirta, līdz Ukraina liks saprast, ka tā izmeklēs Baidena un viņa dēla Hantera Baidena saistību ar Ukrainas enerģētikas uzņēmumu "Burisma".

Sondlends sacīja, ka tā bijusi kulminācija mēnešiem ilgam spiedienam uz Kijevu, kas pārsvarā tika īstenots ar Džuliāni starpniecību, lai panāktu "pretkorupcijas" izmeklēšanas pret Baideniem un saistībā ar Trampa nepamatoto uzskatu, ka Ukraina palīdzējusi demokrātiem 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās.

"ASV palīdzības atjaunošana, domājams, nenotiks, līdz Ukraina nāks klajā ar pretkorupcijas paziņojumu, kuru mēs esam apsprieduši vairākas nedēļas," Sondlends toreiz teica Jermakam.

Baltais nams vairākkārt noliedzis, ka būtu kāda saistība starp šo palīdzību un jebkādām Trampa prasībām.

Demokrātu kontrolētās ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps 25.jūlijā telefonsarunā ar Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps nedēļu pirms šīs sarunas aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu.