Apvienoto Nāciju Organizācija lūgusi starptautisku finansiālo palīdzību vismaz 70 miljonu dolāru apmērā, lai apturētu iespaidīgo siseņu invāziju Āfrikas austrumos.
Rijīgie kukaiņi, kas jau pērnā rudens nogalē sāka iznīcināt augu valsti Somālijā un Etiopijā, nu nokļuvuši līdz Kenijai, un, ja nekas netiks darīts, līdz vasaras sākumam var savairoties vēl milzīgākā skaitā un sasniegt Ugandu un Dienvidsudānu.
ANO paspārnē esošā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) norādījusi, ka reģionā veidojas kritiska situācija, kas var novest pie pārtikas trūkuma ne tikai jau tā nabadzīgajā Somālijā un Etiopijā, bet arī Āfrikas mērogiem turīgajā Kenijā, raksta AP. Iemesls tam ir milzīgu siseņu spietu uzlidojumi, kas Somālijā un Etiopijā nav pieredzēti ceturtdaļgadsimtu, bet Kenijā - vismaz 70 gadus. Katrā spietā ir simtiem miljonu, bet reizēm pat miljardiem siseņu, un vietās, kur viņi nosēžas, kā mēdz sacīt, vairs neaug pat zāle. Kukaiņi, kas parasti ir cilvēka pirksta garumā, nesmādē gandrīz nevienu zaļo augu, priekšroku, protams, dodot labībai, pupiņām vai kāpostiem, taču to neesamības gadījumā nograužot lapas augļu kokiem, apskādējot krūmus un palmas, kā arī iznīcinot lopu ganības, sarunā ar AP stāstījis kenijiešu fermeris Ndunda Makanga. Viņa saimniecība jau piedzīvojusi kukaiņu uzbrukumu, pēc kura fermas teritorija atgādina tuksnesi - lai kur raudzītos, nav manāms pat mazākais zaļas zāles stiebrs.
Līdzīga situācija ir daudzviet citur Austrumāfrikā. Katrs sisenis dienas laikā aprij tik daudz barības, cik sver pats, bet lielākais līdz šim reģistrētais spiets (pareizāk sakot, daudzi spieti, kas apvienojušies prāvākā) Kenijas ziemeļaustrumos izpleties 60 reiz 40 kilometru plašā teritorijā, raksta Reuters. Vietēji zemnieki, protams, cenšas siseņus padzīt no savas teritorijas, gan skaļi klaigājot, gan sitot pannas un kastroļus, gan apmētājot kukaiņus ar akmeņiem vai mēģinot tos aizgaiņāt, vicinoties ar nūjām, taču tie ir veltīgi pūliņi. FAO atzinusi, ka tik plašas invāzijas gadījumos vienīgais ietekmīgais līdzeklis ir ar kukaiņu iznīdēšanas līdzekļiem apsmidzināt spietus no lidmašīnām. Tieši šim mērķim nepieciešams pēc iespējas ātrāk savākt 70 miljonus dolāru, jo, piemēram, pat nosacīti bagātās Kenijas rīcībā ir tikai piecas lidmašīnas, kas piemērotas ķimikāliju izsmidzināšanai, un četri lidaparāti, kas tiek izmantoti izlūkošanai - lai noteiktu lielāko spietu atrašanās vietas. Etiopijā un Somālijā viss ir vēl sliktāk...
Pašlaik siseņiem lielākoties nākas samierināties ar lopiem domāto barību, lielāko postu nodarot tieši lopkopjiem, taču, ja invāzija nerimsies līdz marta otrajai pusei, kukaiņi varēs ķerties arī pie visdažādāko lauksaimniecības kultūru jaunajiem dzinumiem, izputinot visus zemniekus, kuru laukus būs apmeklējuši, raksta AP. FAO ekspertu aplēses liecina, ka, saglabājoties ideāliem vairošanās un barošanās apstākļiem, līdz jūnijam siseņu skaits var palielināties aptuveni 500 reizes - tiesa, tās ir pašas katastrofālākās prognozes.
Zinātnieki norādījuši, ka arī siseņu uzlidojumam ir saistība ar globālajām klimata pārmaiņām. Indijas okeāna rietumu daļa pērn sasila krietni vairāk nekā ierasts, un Austrumāfriku piemeklēja spēcīgas lietusgāzes, kas vietām pat izraisīja lielus plūdus. Siltie un mitrie laika apstākļi bija ideāla vide, kur vairoties kukaiņiem.