Lietuva nosauks autoceļus par godu Baltijas ceļam; mudina to darīt arī Latviju un Igauniju

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Lietuva plāno godināt pirms vairāk nekā 30 gadiem notikušo Baltijas ceļa akciju, par Baltijas ceļu nosaucot maģistrālos autoceļus, uz kuriem cilvēki tolaik veidoja dzīvo ķēdi, kā arī iecerējusi līdzīgi rīkoties arī Latviju un Igauniju, paziņojusi Lietuvas Satiksmes ministrija.

Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Vladislavs Kondratovičs norādījis, ka ideju izteikusi parlamenta Brīvības cīņu un valsts vēsturiskās atmiņas komisija.

"Mēs vēlamies iemūžināt šo notikumu un par Baltijas ceļu nosaukt vairākus ceļu posmus, kur pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem pulcējās cilvēki," Kondratovičs teicis ziņu aģentūrai BNS.

Viņš informējis, ka galīgais lēmums jāpieņem Lietuvas valdībai, un ierosinājums līdzīgi godināt Baltijas ceļu tikšot izteikts Latvijai un Igaunijai.

"Ar Baltijas ceļu asociācijas, kurai pieder arī Latvija un Igaunija, starpniecību mēs ierosināsim pievienoties šai iniciatīvai un šādā veidā godināt Baltijas ceļu savā valstī," sacījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks.

Lietuvā par Baltijas ceļu tiks nosaukta šoseja Viļņa-Panevēža, kā arī autoceļa Panevēža-Pasvale-Rīga posms līdz Latvijas robežai.

Baltijas ceļš starptautiski ir atzīts par unikālu solidāru rīcību mierīgā masu demonstrācijā, kas notika 1989.gada 23.augustā. Tās laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās 600 kilometru garā cilvēku ķēdē cauri trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības no padomju okupācijas.

Akcija kļuvusi par simbolu miermīlīgai pretošanās kustībai. 2004.gadā cilvēki Taivānā sadevās rokās, lai protestētu pret Ķīnas militārajiem draudiem, bet 2013.gadā līdzīgā akcijā vienojās katalāņi, kas vēlas iegūt neatkarību no Spānijas. Pērn tūkstošiem cilvēku Honkongā izveidoja 40 kilometru garu ķēdi, protestējot pret Ķīnas iejaukšanos teritorijas autonomijā.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais