Vācijas kanclere Angela Merkele vizītē Maskavā sestdien sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nostādījusi biznesa intereses augstāk par ideāliem, ziņo laikraksts "Tagesspiegel".
Laikraksts otrdien ziņoja, ka no sarunām apzināti izslēgti pretrunīgi jautājumi.
Abas puses apstiprināja atbalstu gāzesvada "Nord Stream 2" projektam, ko asi kritizējusi Varšava un Vašingtona, paužot bažas, ka tas vairos Eiropas Savienības (ES) atkarību no Krievijas dabasgāzes.
"Der Tagesspiegel" žurnālists Malte Lēmings norādīja, ka Merkeles sarunas ar Putinu ilgušas gandrīz četras stundas, bet pretrunīgi jautājumi apzināti izslēgti no sarunām.
Lēmings raksturoja Berlīnes pieeju kā "reālistisku politiku", lai lietas tiktu nokārtotas.
Žurnālists piebilda, ka Vācijas valdība atteikusies no diviem principiem, kas tika ievēroti kopš Aukstā kara, proti, neizturēties pret ASV valdību kā konkurenti un uztvert Krieviju kā pretinieci.
Vācijas laikraksts "Bild" pauda vēl asāku viedokli, norādot, ka Putins uzņēmies vadību daudzos jautājumos, tostarp par Ukrainu, Sīriju, Lībiju un Irānu, un Merkele tikai "pieklājīgi māj, akceptējot visas ciniskās provokācijas".
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pagājušā gada maijā nodēvēja "Nord Stream 2" par "jaunu hibrīda ieroci", kas nomērķēts uz Eiropas Savienību un NATO.
Un ASV viceprezidents Maiks Penss pērn brīdināja, ka Amerika "nevar nodrošināt Rietumu aizsardzību", ja to sabiedrotie kļūst atkarīgi no Maskavas tādu projektu kā "Nord Stream 2" rezultātā.
