Teju astoņas stundas pirms Irānas 8.janvāra raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā amerikāņu un irākiešu karavīri Ainasadas gaisa spēku bāzē pārvietojuši personālu un bruņojumu nocietinātos bunkuros, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecināja divi šajā bāzē izvietoti Irākas virsnieki.
Līdz pusnaktij zem klajas debess vairs nebija palicis neviens helikopters vai lidmašīna, sacīja viens no avotiem.
ASV karavīri, pēc visa spriežot, zinājuši, kad notiks uzbrukums, sacīja irākiešu izlūkošanas struktūru avots. Radies priekšstats, ka amerikāņi "pilnībā apzinājās" - uzbrukums bāzei notiks "pēc pusnakts".
Kad raķetes galu galā trāpījušas bāzes teritorijā ap plkst.1.30, tās trāpīja "tukšiem bunkuriem, kas jau pirms vairākām stundām bija evakuēti", sacīja avots.
Neviens cilvēks nav gājis bojā un netika ievainots.
Irāna informējusi Irāku tikai īsi pirms uzbrukuma, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja Irākas premjerministra Adela Abdulmahdi padomnieks, norādot, ka Irāna brīdinājumus paudusi ar citu valstu starpniecību.
Padomnieks sacīja, ka Irāku un ASV par gaidāmo triecienu informējusi viena arābu un viena Eiropas valsts, neatklājot, tieši kuras valstis tās bijušas.
3.janvārī no ASV bezpilota lidaparāta izšautu raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.
Atbildot uz Soleimani nogalināšanu, Irāna 8.janvārī uz divām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV karavīri, raidīja 22 raķetes.
ASV un Irānas attiecības saasinājušās kopš 2018.gada gada maija, kad ASV vienpusējā kārtā izstājas no pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās un atjaunoja ekonomiskās sankcijas.