Ūdens temperatūra pasaules okeānos 2019.gadā bijusi visaugstākā kopš šādu mērījumu veikšanas sākuma, un tie sasilst arvien straujāk, konstatēts otrdien publicētā pētījumā.
Okeānu ūdens temperatūra pērn par 0,075 Celsija grādiem pārsniedza 1981.-2010.gada vidējo temperatūru, teikts pētījumā, kas publicēts Ķīnas zinātniskajā žurnālā "Advances in Atmospheric Sciences".
Zinātnieki aprēķinājuši, ka šādas temperatūras sasniegšanai okeāni ir uzņēmuši 228 sekstiljonus džoulu siltuma, kas apmēram 3,6 miljardus reižu pārsniedz siltuma daudzumu, kas izdalījās Hirosimas atombombardēšanā.
"Šī izmērītā okeānu sasilšana ir neapstrīdama un ir tālāks globālās sasilšanas pierādījums," sacīja pētījuma vadošais autors Čens Lidzjins, kurš ir asociētais profesors Ķīnas Zinātņu akadēmijas Atmosfēras fizikas institūtā.
"Nav saprātīgu alternatīvu, ja neskaita siltumnīcefekta fāzu emisijas cilvēku darbības rezultātā, lai izskaidrotu šo sasilšanu," teica Čens.
Zinātnieki arī salīdzināja datus no 1987.-2019.gada perioda ar datiem par periodu no 1955. līdz 1986.gadam. Viņi konstatēja, ka pēdējo sešu gadu desmitu laikā sasilšana jaunākajā periodā bijusi par 450% lielāka nekā iepriekšējā periodā, kas liecina par straujākām globālā klimata izmaiņām.
Zinātnieki sacīja, ka okeānu sasilšana var izraisīt jūru karstuma viļņus, kas var novest pie daudzu dzīvo organismu bojāejas jūrās un orkānu rašanās.
Viņi uzskata, ka cilvēki var mainīt savu ietekmi uz klimatu, bet okeāni uz to reaģētu lēnāk nekā atmosfēra un sauszeme. Kopš 1970.gada vairāk nekā 90% siltuma, kas radies globālās sasilšanas rezultātā, ir nonākuši okeānā.