Pērn Latvija bēgļa statusu piešķīrusi 21 Krievijas pilsonim

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2019.gadā bēgļa statusu piešķīrusi 37 personām, no kurām 21 ir Krievijas pilsonis, informēja PMLP.

Pārvaldē gan nevarēja sniegt sīkāku informāciju par individuālajiem gada mēnešiem, norādot, ka tādējādi varētu tikt identificētas atsevišķas personas.

PMLP atzīmēja, ka pērn Latvijā patvērumu pieprasījušas 178 personas, populārākās valstis bijušas Azerbaidžāna, Krievija, Gruzija, Ukraina un Indija.

Pērn 14 ārvalstu pilsoņiem arī piešķirts alternatīvais statuss. Detalizēti viņu valstiskā piederība netiek atklāta, taču pārvaldē apliecināja, ka viņu vidū ir arī Krievijas pilsoņi.

Jau vēstīts, ka Latvija piešķīrusi politisko patvērumu Krievijas ziņu aģentūras "Rosbalt" žurnālistam Aleksandram Švarjovam, kuru Krievija izsludinājusi starptautiskā meklēšanā saistībā ar apsūdzībām neslavas celšanā Krievijas miljardierim Ališeram Usmanovam un naudas izspiešanā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pērn patvērums Latvijā piešķirts vairākiem Krievijas pilsoņiem. Sākotnēji gan patvēruma piešķiršanu PMLP atteica, taču ārvalstu pilsoņi PMLP lēmumu pārsūdzēja tiesā, kuras spriedumi tiem bija labvēlīgi.

Tā, piemēram, kādai Krievijas pilsonei tiesa uzdeva piešķirt alternatīvo statusu. Sieviete Latvijas varasiestādēm sūdzējās, ka Krievijā viņai draud vajāšana no Krievijas iedzīvotājiem politisko motīvu dēļ. Latvijas tiesa secināja, ka sieviete brīvi pauž savus politiskos uzskatus apkārtējiem cilvēkiem, kādēļ viņai ir bijušas grūtības atrast pastāvīgu darba vietu, kas savukārt ievērojami samazina sievietes iespējas atrast pienācīgu dzīves vietu. Tāpat Latvijas tiesa secināja, ka vardarbību mājās piedzīvojušās sievietes Krievijā tiek atzītas par īpaši ievainojamo grupu un tiesai ir pamata atzīt, ka izcelsmes valsts nevar nodrošināt pieteicējai aizsardzību pret smagu kaitējumu.

Citā gadījumā tiesa pretēji PMLP lēmumam uzdevusi piešķirt alternatīvo statusu Latvijā kādam uzņēmējam no Krievijas.

Tāpat pērn tiesa pretēji PMLP, uzdeva piešķirt patvēruma statusu Krievijas pilsoņiem, kura ir Jehovas liecinieki. Šīs personas sūdzējās par to, ka Krievijā pieņemts likums, kas aizliedz Jehovas liecinieku organizāciju un Jehovas lieciniekiem aizliegts tikties ar ticības brāļiem un māsām.

Latvijas likumi paredz, ka bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības, vai politiskās pārliecības dēļ.

Savukārt alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās. Tāpat šādu patvēruma statusu var piešķirt, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī.