Latvijas Radio koris piedalās Baltijas jūras festivālā Stokholmā

Šodien, 31. augustā Latvijas vēstniecībā Zviedrijā Baltijas jūras festivāla ietvaros notiek pieņemšana par godu Latvijas Radio kora koncertam un Mākslas akadēmijas un UNESCO kopīgā projekta ietvaros tapušā mākslas darba prezentācijai Stokholmas „Berwaldhallen” koncertzālē.

Baltijas jūras festivāla vēsture aizsākās pirms 7 gadiem ar domu to izmantot par platformu ar Baltijas jūras vidi saistīto problēmu risināšanai. Šo gadu laikā tas sevi pierādījis kā Baltijas jūras valstu mākslinieciskās sadarbības spilgts piemērs. Tajā uzstājušies valstu izcilākie mākslinieciskie kolektīvi. Latviju tajā pārstāvējis Radio simfoniskais orķestris un „Kremerata Baltica”.

Latvijas Radio korim šī nav pirmā piedalīšanās Baltijas jūras festivālā. Šajā gadā koris uzstājas divos koncertos. 30.augustā Gustava Vāsas baznīcā igauņu diriģenta Tinu Kaljustes (Tõnu Kaljuste) vadībā kopā ar „Stokholm Sinfonietta” tika atskaņoti Veljo Tormisa (Veljo Tormis) un Arvo Pērta (Arvo Pärt) darbi. 31.augusta koncertā kori diriģēs tā vadītājs Sigvards Kļava un papildus jau minēto igauņu komponistu skaņdarbiem tiks atskaņoti arī Santas Ratnieces, Jura Ābola un Ērika Ešenvalda darbi.

Festivāla laikā klausītājiem ir iespēja iepazīties ar Latvijas Mākslas akadēmijas un UNESCO kopīgā projekta ietvaros tapušo mākslas darbu „Pasaulē lielākais koris”. Šī darba oficiālo prezentāciju organizē Latvijas vēstniecība, kā viesus ielūdzot Zviedrijas latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, Zviedrijas kultūras organizāciju pārstāvjus un citus interesentus. Viesus uzrunās Latvijas vēstniece Zviedrijā Maija Manika un projekta prezentācija būs mākslas zinātnieces Diānas Krūmiņas Engstedas ziņā.

Baltijas jūras festivāla norise tiek plaši reklamēta un atspoguļota Zviedrijas presē. Visi koncerti tiešraidē tiek translēti Zviedrijas Radio 2.programmā.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais