Eksperts: Pēdējie notikumi ārpolitikā liecina, ka situācija Irānā un Irākā lēnām nomierinās

Pēdējie notikumi ārpolitikā liecina, ka situācija Irānā un Irākā lēnām nomierinās, šādu viedokli pauda bijušais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (JV).

Eksperta ieskatā, patlaban izskatās, ka turpmāka militārā darbība reģionā nav gaidāma. Kalniņš uzsvēra, ka ir svarīgi ņemt vērā faktu, ka pirms raķešu raidīšanas pret Irākā esošajām ASV militārajām bāzēm Irāna brīdinājusi ASV.

Tomēr eksperts atzina, ka par situācijas deeskalāciju nevar būt pilnīga pārliecība. "Var būt visādi pārsteigumi," norādīja Kalniņš un uzsvēra, ka "konflikta asimetriskums" jeb atšķirības abu pušu kapacitātē noved pie jautājuma, vai Irāna neiesaistīsies citādāka veida militārajās darbības, piemēram, esot jāskatās, vai "Irāna gribēs darīt kaut ko pret ASV caur terorismu". Tāpat arī nav pilnīgi skaidrs, kāds noskaņojums valda Irānā augstākās pārvaldes līmenī.

Tāpat esot jāņem vērā Trampa administrācijas neparedzamā daba, sacīja Kalniņš. Tomēr šajā ziņā arī jāapzinās, ka gan Kongress, gan ASV sabiedrība nevēlas redzēt turpmāku konflikta eskalāciju, uzskata bijušais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Pēc Kalniņa domām, esot par agru komentēt, vai Tramps ir ieguvējs šajā gadījumā. Kalniņš atzīmēja, ka Trampa pamata elektorāts viņu atbalstīs, neskatoties ne uz ko, bet galvenais jautājums ir, kas notiks ar pārējiem, it īpaši vēl neizlēmušajiem vēlētājiem.

Lūgts komentēt turpmāko Irānas lomu globālajā politikā, Kalniņš stāstīja, ka šobrīd ir grūti komentēt, bet neizskatoties, ka incidentam būs liela nozīme uz Irānas un ASV savstarpējām attiecībām. Savukārt lidmašīnas iespējamā notriekšana varētu ietekmēt Ukrainas un Irānas attiecības. Eksperts klāstīja, ka incidents ir radījis papildus problēmas Ukrainai, uz kuru jau pašlaik ir liels spiediens, jo īpaši saistībā ar Trampa impīčmenta lietu. Līdztekus Kalniņš norādīja, ka ir prognozējama Ukrainas un Irānas savstarpējo attiecību saasināšanās, jo Ukrainai būs svarīgi izmeklēt notikušo pēc iespējas visaptverošāk, savukārt jau patlaban zināms, ka Irānā ir sākusies nokritušās lidmašīnas atlūzu novākšana.

Runājot par Eiropas Savienības (ES) lomu konfliktā, eksperts klāstīja, ka "ES vēl jāizdomā, kā spēlēt". Primāri no ES tiek sagaidīta diplomātiska iesaistīšanās, tomēr vēl neesot skaidrības, vai ES spēs atrast veidu, kā to izdarīt. Galvenā ES prioritāte esot turpmākas eskalācijas novēršana, funkcionējot kā mediatoram starp abām pusēm, sacīja Kalniņš.

Kā ziņots, Irāna trešdienas rītā izšāva raķetes uz vismaz divām Irākas aviobāzēm, kurās stacionēti ASV karavīri, paziņoja amatpersonas šajās valstīs. Tas bija pirmais akts Irānas solītajā atriebībā par Soleimani nogalināšanu ASV bezpilota lidaparātu triecienā Bagdādē.

Trešdien pēc pacelšanās no Teherānas Imāma Homeini lidostas nogāzās Ukrainas aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kurai bija paredzēts doties uz Kijevu. Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ. Irānas aģentūra IRNA, atsaucoties uz lidostas pārstāvi, vēsta, ka lainerim pēc pacelšanās aizdedzies dzinējs.

Savukārt Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr" norādījis, ka nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.