Austrālijas ugunsgrēki – klimata pārmaiņu izpausme
Bezprecedenta savvaļas ugunsgrēkiem, kas jau kopš septembra plosās Austrālijā un prasījuši vismaz 26 cilvēku dzīvības, uzmanība tiek pievērsta visā pasaulē. Interneta sociālo tīklu lietotāji dalās ar sirdi plosošām fotogrāfijām, kurās redzami sadegušie dzīvnieciņi, bet uzņēmēji un turīgas slavenības sola finansiāli palīdzēt tiem, kuri zaudējuši visu iedzīvi. Nerimst diskusijas par to, cik lielā mērā ugunsgrēki ir saistīti ar globālajām klimata pārmaiņām, un vides aizstāvju kritikas krustugunīs nokļuvusi Austrālijas valdība, kas nevēlas mainīt enerģētisko politiku un straujāk pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem.
Tikmēr zinātnieki norāda, ka ugunsgrēki jau izraisījuši ķēdes reakciju - to laikā atmosfērā nokļuvuši aptuveni 400 miljoni tonnu oglekļa dioksīda, kas veicina tālāku sasilšanu. Tās sekas būs jūtamas tikai pēc gadiem, turklāt uz visas planētas - to lieku reizi ilustrē fakts, ka Austrālijas ugunsgrēku dūmi sasnieguši pat vairāk nekā 12 000 kilometru attālumā esošo Dienvidameriku.
Karstuma un vēja draudi
Televīzijas kanāls France 24 vēsta, ka Viktorijas un Jaunās Dienvidvelsas štatos nerimstas gandrīz 130 savvaļas ugunsgrēki, bet kopējā izdegušo mežu un krūmāju platība jau sasniegusi 10,3 miljonus hektāru. Salīdzinājumam - pērn plašu rezonansi izraisījušie Amazones mūžamežu ugunsgrēki apņēma 900 000 hektāru platību, bet 2018. gada Kalifornijas ugunsgrēki - 800 000 hektāru. Vakar abos štatos atkal tika izsludināta ārkārtas situācija. Meteorologi brīdināja, ka karstums pieņemsies spēkā un daudzviet pārsniegs 40 grādus pēc Celsijas skalas, turklāt gaidāms ne tikai spēcīgs vējš, bet arī pērkona negaisi bez lietus - šādos apstākļos jebkurš zibens spēriens var izraisīt jaunu ugunsgrēku.
Sinoptiķi prognozē, ka līdzīgi laika apstākļi varētu saglabāties vēl pāris mēnešus, tāpēc amatpersonas vērsušās pie sabiedrības ar diviem lūgumiem. Pirmkārt, ļaudis tiek aicināti neignorēt brīdinājumus, un, ja reiz ir paziņots, ka no kādas apdzīvotas vietas jāevakuējas, tad tas arī jādara, turklāt nekavējoties. Nedaudz ciniskā, toties visiem saprotamā formā šo domu paudis Viktorijas štata premjers Daniels Endrūss. «Mēs nespēsim garantēt jūsu drošību un negrasāmies cilvēku dēļ, kuri ignorējuši brīdinājumus, liekām briesmām pakļaut glābējus,» viņa sacīto citē AP. Ugunsgrēku dzēšanā jau kopš pagājušā gada nogales ir iesaistīti tūkstošiem ugunsdzēsēju un brīvprātīgo no visas Austrālijas, nesen viņiem pievienojušies vairāk nekā 100 ASV un Kanādas profesionālo ugunsdzēsēju (papildspēki no Ziemeļamerikas gaidāmi tuvāko divu nedēļu laikā), turklāt palīdzību civiliedzīvotājiem sniedz arī policisti, karavīri un jūras kara flotes jūrnieki. Otrkārt, cilvēki tiek aicināti nekrist panikā. Gan valsts, gan štatu amatpersonas uzsver, ka neviens netiks aizmirsts un nepieciešamā palīdzība (pārtika, ūdens, medikamenti) nonāks pat līdz pašām nomaļākajām apdzīvotajām vietām, dažas no kurām šonedēļ ugunsgrēku dēļ joprojām bija faktiski izolētas no ārpasaules. No daudzām vietām, kas cietušas ugunsgrēkos, gan saņemtas ziņas, ka drēbes vai ēdiens tur vairs nav vajadzīgi. Cilvēki cer uz finansiālo palīdzību, jo daudziem nāksies maksāt kredītus bankām gan par izpostītajiem īpašumiem, gan bojā gājušajiem ganāmpulkiem.
Tajā pašā laikā cerēt uz tādu brīnumu kā ātru ugunsgrēku nodzēšanu neesot nekāda pamata, uzstājoties televīzijā, atzinusi Viktorijas štata ārkārtas situāciju ministre Līza Nevila. «Tie joprojām pieņemas spēkā, pārņem aizvien plašākas teritorijas un rada nopietnus draudus mūsu apdzīvotajām vietām,» viņas sacīto citē Reuters. Pašlaik būtu labi, ja izdotos iegrožot jau esošos ugunsgrēkus un nepieļaut to saplūšanu un kāda megaugunsgrēka izveidošanos.
Garāka uguns sezona
Dienvidu puslodē pašlaik ir vasaras vidus, ko Austrālijā mēdz dēvēt arī par ugunsgrēku sezonu, atgādina AP. Pat pašā Zaļajā kontinentā ir cilvēki, kuri samiernieciski norāda, ka šajā gadalaikā «vienmēr ir dedzis, deg un turpinās degt». Šis apgalvojums nav pavisam aplams, taču ar kādu ļoti būtisku precizējumu - mūsdienās ugunsgrēku sezona sākas agrāk nekā iepriekš, turpinās ilgāk un ir daudz intensīvāka.
Austrālijas meteoroloģijas biroja ilgtermiņa prognožu nodaļas vadītājs Endrū Votkinss intervijā AP norādījis, ka jau kopš 2017. gada nogales kontinentu pārņēmis sausums un pērn nokrišņu daudzums bijis tikai 6% no iepriekš ierastās normas. «Tik spēcīgu un ilgstošu sausuma periodu, šķiet, neesam piedzīvojuši kopš 1902. gada,» viņš sacījis. 2019. gads arī bijis pats karstākais novērojumu vēsturē, vidējai gaisa temperatūrai par gandrīz diviem grādiem pēc Celsija pārsniedzot normu. Neierastos laika apstākļus, kuru dēļ tagad svelme sasniegusi pat parasti vēso Tasmāniju, izraisījuši vairāki klimatiskie fenomeni Indijas okeānā un virs Antarktīdas - to dēļ Austrālijā jau kopš vasaras sākuma valda ziemeļrietumu vēji, kas karsto gaisu nes uz kontinenta dienvidaustrumiem. Rezultātā postošo ugunsgrēku sezona nu pagarinājusies par aptuveni diviem mēnešiem, un ir tikai loģiski - jo sausāks un karstāks, jo šie ugunsgrēki ir plašāki un intensīvāki, skaidrojis E. Votkinss.
Vai notiekošais ir saistāms ar globālajām klimata pārmaiņām? Pārliecinošs vairākums zinātnieku par to absolūti nešaubās, lai gan ne visi uzskata, ka šīs pārmaiņas izraisījušas tieši cilvēku aktivitātes. Taču līdzīgi klimatiskie fenomeni kā Austrālijas apkaimē novērojami arī citur uz mūsu planētas (kā piemēru var minēt kaut vai šāgada neierasti maigo ziemu lielā daļā Eiropas), un ir skaidrs, ka cilvēkiem ar šiem jaunajiem un līdz šim nepierastajiem apstākļiem būs jāmācas sadzīvot, intervijā AP sacījis Kanādas Albertas universitātes pētnieks Maiks Flenigens. Viņš norādījis, ka par lielu problēmu pašlaik kļuvusi laika apstākļu neprognozējamība - piemēram, pagājušajā vasarā ASV un Kanādas arktiskajos apvidos bijis neparasti silti, bet pavisam nesen daļā Kanādas plosījušās neierasti spēcīgas sniega vētras. Tas pats var attiekties uz Austrālijas dienvidaustrumiem. Kas zina, varbūt drīz svelmi un ugunsgrēkus nomainīs ilgstošas lietavas un plūdi...
Premjers kritikas krustugunīs
Lielāko iniciatīvu, lai palīdzētu evakuētajiem un tiem, kuri zaudējuši visu iedzīvi, uzņēmušās Austrālijas štatu varas iestādes, bet federālās valdības vadītājs Skots Morisons pašlaik kļuvis par vienu no nepopulārākajām personām vismaz kontinenta dienvidaustrumos. Decembrī, kad ugunsgrēki jau plosījās pilnā sparā un gaisa piesārņojums Sidnejā, Melburnā un Kanberā ievērojami pārsniedza kritisko līmeni, valdības vadītājs bija devies atvaļinājumā uz Havaju salām un dzimtenē atgriezties nesteidzās. Pēc atbraukšanas viņš gan centās izvērst vētrainu darbību, apmeklējot arī vairākas apdzīvotās vietas, kuras ugunsgrēks nopostījis, taču cerēto gaviļu vietā izpelnījies ne tikai nievas, bet arī rupjas lamas, raksta AP.
Sākumā premjeram tika pārmests, ka, neraugoties uz ilgstošo sausuma periodu, glābšanas dienesti nebija gatavi ugunsgrēkus ierobežot, kamēr tas vēl bija iespējams. Tiesa, ķerties pie kontrolētas dedzināšanas (to gan kā paņēmienu mežu un krūmāju ugunsgrēku novēršanai kategoriski noraida ekologi) pagājušā gada rudenī vienalga būtu bijis par vēlu, intervijā BBC atzinis Svonsijas universitātes profesors Stefans Doers, norādot, ka šādai operācijai nepieciešami vēsāki un mitrāki laika apstākļi. Turklāt sākotnēji uguns šā vai tā izplatījusies pa koku (lielākoties viegli uzliesmojošo eikaliptu) galotnēm, un meža pamatnes izdedzināšana neko daudz nebūtu devusi. Šī paša iemesla, kā arī spēcīgā vēja dēļ diez vai rezultatīvi būtu pūliņi palaist tā saukto pretuguni (dažviet tas bez īpašām sekmēm tika mēģināts). Tomēr parūpēties par pienācīga finansējuma piešķiršanu ugunsdzēsējiem valdība būtu varējusi, gluži tāpat kā laikus pārdomāt palīdzības plānus, jo tas, ka Austrālijas dienvidaustrumos šajā vasarā prognozējami lieli savvaļas ugunsgrēki, nevienam nebija noslēpums.
Daudzus cilvēkus gan Austrālijā, gan aiz tās robežām aizkaitinājusi arī S. Morisona un viņa valdības spītība ekonomisku apsvērumu dēļ neatteikties no fosilā kurināmā. Austrālija ir pasaulē ceturtā nozīmīgākā akmeņogļu eksportētāja, un, lai gan tās ieguldījums siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešos ir vien 1,3% no visa uz planētas sasniegtā, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tā ieņem otro vietu aiz ASV. Taču valdība uzsver, ka jebkādas straujas pārmaiņas novedīs pie darba vietu zaudēšanas, uzņēmumu slēgšanas, dzīves dārdzības palielināšanās un tamlīdzīgi. Jāatzīst gan, ka Austrālijā netrūkst ļaužu, kuri šādu viedokli atbalsta, jo vienkārši netic, ka viņu valdības lēmums, piemēram, par akmeņogļu ieguves pārtraukšanu pēkšņi novedīs pie ugunsgrēku apdzišanas.
Sabojātais tēls
Taču ļoti iespējams, ka Austrālijas ekonomikai daudz lielākus zaudējumus var nodarīt nevis pāreja uz atjaunojamiem enerģijas veidiem, bet gan tūristu zaudēšana sabojātā tēla dēļ. Ar ko gan šodien, kad ikviens var savu viedokli paust interneta sociālajos tīklos, asociējas Austrālija? Diemžēl ar sadegušiem ķenguriem, koalas lācīšiem, sikspārņiem un citām dzīvām radībām, ar apšautiem ūdeni meklējošiem kamieļiem, ar eikaliptu mežiem, kas uzliesmo kā lāpas, ar pilsētām, kurās dūmu dēļ iedzīvotājiem jāvalkā medicīniskās aizsargmaskas.
Ne jau velti S. Morisons, viesojoties Ķenguru salā (trešdaļa no tās ir faktiski pārvērsta pelnos), šonedēļ mudināja ceļotājus nebaidīties un apmeklēt Austrāliju, jo tur vēl ir daudz kā apskatāma, raksta BBC. Fons, uz kāda valdības vadītājs nāca klajā ar šo paziņojumu, gan nebija piemērotākais. Beidzamo nedēļu laikā tūristiem (gan austrāliešiem, gan ārzemniekiem) aizvien biežāk nākas saņemt brīdinājumus par evakuāciju, bet reizēm pat bez tiem bēgt uz pludmalēm cerībā patverties no uguns. Reuters raksta, ka daudzi piekrastes kūrorti, pat tie, kurus uguns nav skārusi, atgādina izmirušas vietas - viesu tajos nav un tuvākajā laikā arī negrasās ierasties. Slēgti desmitiem dabas parku, bet pilsētās ceļotājiem negribas uzturēties jau pieminētā gaisa piesārņojuma dēļ.