Latvijas karavīri varētu turpināt apmācības misiju Irākā

Ja Irākas valdība neatteiksies no savulaik izteiktā uzaicinājuma, Latvijas karavīri varētu turpināt apmācību misiju šajā valstī, šorīt LTV "Rīta panorāmā" lēsa Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš īpaši uzsvēra, ka Latvijas karavīri Irākā atrodas tieši pēc šīs valsts valdības uzaicinājuma piedalīties misijā cīņā pret "Daesh". Ja šie apstākļi - Irākas izteiktais uzaicinājums - nemainās, Kariņš domā, ka Latvijas karavīri varētu turpināt misiju, savukārt, ja Irākas valdība pievienosies parlamenta rezolūcijai, ar kuru aicināts no valsts izvest NATO karavīrus, tad Latvija pametīs šo valsti.

Latvijas politiķis izteicās, ka pašlaik drošības situācija Irākā ir "uz jautājuma zīmes" un neviens nezinot, kā tā attīstīsies, attiecīgi arī viņš neņemoties spriest, vai varētu mainīties Irākas valdības nostāja pret ārvalstu karavīriem šajā valstī.

Latvijas valdība sākotnēji šonedēļ bija plānojusi lemt, vai atbalstīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalības termiņa pagarināšanu starptautiskajā operācijā pret "Daesh" Irākā. Tomēr šis darbakārtības jautājums pārcelts uz nākamo nedēļu, jo "Latvijā neatrodas aizsardzības ministrs Artis Pabriks" (AP). Ar Irākas drošības spēku apmācību nodarbojās seši Latvijas karavīri, bet tika pieļauta iespēja, ka Latvija varētu paplašināt savu kontingentu Irākā.

Kariņš atzina, ka tā ir problēma, ka Latvijas valdībai lēmums šajā jautājumā jāpieņem drošības saspīlējuma apstākļos.

Kā ziņots, Irāna trešdienas rītā izšāva raķetes uz vismaz divām Irākas aviobāzēm, kurās stacionēti ASV karavīri, paziņoja amatpersonas šajās valstīs. Tas bija pirmais akts Irānas solītajā atriebībā par Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu ASV bezpilota lidaparātu triecienā Bagdādē.

Pentagons paziņoja, ka tas vēl "strādā pie sākotnējās kaujas zaudējumu novērtēšanas" pēc tam, kad "Irāna palaida vairāk nekā 10 ballistisko raķešu pret ASV armiju un koalīcijas spēkiem Irākā". "Ir skaidrs, ka šīs raķetes tika palaistas no Irānas un bija vērstas pret vismaz divām Irākas armijas bāzēm, kurās stacionēts ASV armijas un koalīcijas personāls - Ainasadā un Erbīlā."

Par iespējamiem upuriem vēl nav ziņots, bet Pentagons paziņoja, ka ir bijis gatavs iespējamiem Irānas uzbrukumiem. "Šīs bāzes ir bijušas augstas trauksmes gatavības stāvoklī saistībā ar norādēm, ka Irānas režīms plānojis uzbrukt mūsu spēkiem un interesēm reģionā," sacīja Pentagona preses sekretārs.

Latvijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Kaspars Galkins LTV "Rīta panorāmā" apliecināja, ka vienā no bāzēm, pret kuru bija vērsts uzbrukums, atrodas arī Latvijas karavīri, kuri neesot cietuši un atrodas drošībā. Galkins uzsvēra, ka bāzē dienošie bijuši informēti, ka šāds uzbrukums ir gaidāms, attiecīgi karavīri bija laicīgi sagatavojušies.

Irānas valsts televīzija ziņoja par raķešu uzbrukumu Ainasadas aviobāzei Irākas rietumos un pavēstīja, ka tā bija Teherānas atriebība par Soleimani nogalināšanu.

Irānas Revolucionārā gvarde pēc tam brīdināja ASV un Vašingtonas reģionālos sabiedrotos neatriebties par šīm raķešu apšaudēm, jo uz ASV pretuzbrukumu tikšot dota "vēl graujošāka atbilde". "Mēs brīdinām visus Amerikas sabiedrotos, kas piešķīruši savas bāzes tās teroristu armijai, ka jebkura teritorija, kas ir sākumpunkts agresīviem aktiem pret Irānu, būs pakļauta uzbrukumiem," paziņoja Revolucionārā gvarde, kas arī izteica draudus Izraēlai.

Revolucionārā gvarde vēlāk pavēstīja, ka Ainasadas aviobāze pēc šī uzbrukuma ir "pilnīgi sagrauta".

Baltais nams informēja, ka ASV prezidents Donalds Tramps "uzmanīgi novēro situāciju un konsultējas ar savu nacionālās drošības komandu".

Pēc ziņām par šo uzbrukumu pieauga naftas cenas. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par vairāk nekā 4,5% līdz 65,54 ASV dolāriem par barelu, bet pēc tam nedaudz samazinājās.