Irānai ir jāizvairās no tālākas vardarbības un provokācijām, pirmdien pēc NATO vēstnieku ārkārtas sanāksmes Briselē pavēstīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mūsu šīsdienas sanāksmē sabiedrotie aicināja uz atturību un deeskalāciju. Jauns konflikts nebūtu neviena interesēs, tāpēc Irānai ir jāatturas no tālākas vardarbības un provokācijām," paziņoja Stoltenbergs.
NATO vēstnieki tikās, lai apspriestu situāciju Tuvajos Austrumos pēc Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV triecienā Irākā.
Piektdien ASV raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.
Pēc trieciena Pentagons paziņoja, ka "Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā", kā arī, ka "Kudsas spēki" ir "atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu". Tostarp Savienotās Valstis vainoja Soleimani, ka viņš apstiprinājis 31.decembrī notikušo proirānisko protestētāju uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē.
Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nāvi, bet Tramps solījis pamatīgi atspēlēties, ja Irāna uzbruks ASV objektiem vai pilsoņiem, atmaksājot par Soleimani nogalināšanu.
Situācijas pasliktinājusies arī Irākā, kuras parlaments svētdien pieprasīja izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus, kas cīnās pret teroristu grupējumu "Islāma valsts".
Pašreiz Irākā dislocēti aptuveni 5000 ASV karavīru.
NATO spēki Irākā apmāca vietējos drošības spēkus, bet šī misija var tikt apdraudēta, ja koalīcijas spēkiem nāksies pamest Irāku.
