30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas simtiem tūkstošu sasmalcināto bijušās Austrumvācijas slepenpolicijas "Stasi" dokumentu, joprojām nav atjaunoti un izanalizēti.
Dokumentu atjaunošana ir roku darbs, ziņu aģentūrai DPA sacīja federālais "Stasi" dokumentu komisārs Rolands Jāns.
"Bet mēs nepadosimies," viņš solīja, norādot, ka aptuveni 20 darbinieki Berlīnē un vairākās aģentūras filiālēs pacietīgi turpina likt kopā saplēstos dokumentus.
Taču dokumentu atjaunošana ar rokām var ilgt vēl vairākus desmitus gadu.
No 16 000 maisu ar sasmalcinātajiem dokumentiem kataloģizēts tikai 520 maisu saturs. Tostarp ir dokumenti no 23 maisiem, kas tika atjaunoti ar datoru palīdzību. Taču datoru izmantošana šajā procesā tika pārtraukta pirms diviem gadiem, atklāja Jāns.
Projektā, kura mērķis ir virtuāli atjaunot šos dokumentus, tika investēti aptuveni seši miljoni eiro, taču projektam trūka tehniskā atbalsta un speciālo skeneru, lai spētu apstrādāt tik lielas dokumentu masas.
Aukstā kara laikā Austrumvācijā valdīja bailes no slepenpolicijas, kas bija izveidota kā represīva iestāde pilsoņu novērošanai un iebiedēšanai. "Stasi" izmantoja miljoniem štata darbinieku un informatoru, noklausīšanās tehnoloģijas un slepenos cietumus.
1989.-1990.gadā, kad bruka Padomju Savienības uzspiestais marionešu režīms, "Stasi" virsnieki dedzīgi papīra smalcinātājos iznīcināja dokumentus, bet, kad iekārtas salūza no slodzes, dokumentus ar rokām saplucināja driskās vai sadedzināja.
Tomēr 1990.gada 15.janvārī "pilsoniskās komitejas" iebruka "Stasi" birojos un sagrāba miljoniem dokumentu un to atlieku.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās tika izveidots federālā "Stasi" dokumentu komisāra amats, kura uzdevums ir sargāt šos krājumus, kas, dokumentu mapes sarindojot vienā plauktā, stieptos 111 kilometru garumā. Turklāt "Stasi" arhīvā ir arī aptuveni 16 000 maisu ar sasmalcināto dokumentu driskām, vairāk nekā 1,7 miljoni fotogrāfiju un tūkstošiem audio un videoierakstu.