Pētījums atklāj, kam patiesībā tērēti ES piešķirtie līdzekļi migrantu uzturēšanai Lībijā

 
©AFP/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienības līdzekļi miljoniem eiro apmērā, kas paredzēti, lai uzlabotu apstākļus Lībijas migrantu aizturēšanas centros, ierobežotu cilvēku kontrabandu un mazinātu migrantu plūsmu pāri Vidusjūrai, patiesībā palīdzējuši nevis novērst cilvēktiesību pārkāpumus, bet izveidot Lībijā izvērstu un ienesīgu biznesa shēmu, liecina pētījums, ko veikusi ziņu aģentūra AP.

ES Lībijai jau piešķīrusi gandrīz 329 miljonus eiro, un decembra sākumā apstiprinājusi palīdzību vēl 41 miljona eiro apmērā. Šie līdzekļi tiek uzticēti galvenokārt ANO aģentūrām.

Taču šai valstī, kurā nav pilnvērtīgas vienotas valdības, lielas summas Eiropas līdzekļu aizplūst savstarpēji saistītiem militarizētu grupējumu, cilvēku kontrabandistu un krasta apsardzes darbinieku tīkliem, kuri ļaunprātīgi izmanto aizturēšanas centros izmitinātos migrantus. Dažos gadījumos ANO darbinieki ir zinājuši, ka nauda nonāk pie kaujinieku tīkliem, liecina viņu iekšējā e-pasta sarakste.

Militarizēto grupējumu kaujinieki migrantus spīdzina, nodarbojas ar izspiešanu, un tas notiek tikpat kā ANO acu priekšā, nereti tieši šajos aizturēšanas centros, kuri saņem Eiropas naudu miljoniem eiro apmērā. Daudzi migranti no šiem centriem vienkārši pazūd, tiek iesaistīti prostitūcijā vai piespiedu darbā, pārdoti cilvēku tirgotājiem vai citiem šādiem centriem.

Kaujinieki sadarbojas ar Lībijas krasta apsardzi, ko Eiropa palīdz apmācīt un apgādāt, cerot, ka tā palīdzēs novērst migrantu pieplūdumu Vidusjūras ziemeļkrastā, taču, kā noskaidrojusi aģentūra AP, krasta apsardzes darbinieki daļu jūrā aizturēto migrantu gan nogādā aizturēšanas centros pēc vienošanās ar kaujinieku grupējumiem, bet daļai apmaiņā pret kukuļiem ļauj doties tālāk uz Eiropu.

Grupējumiem, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, izdodas iedzīvoties arī no ES līdzekļiem, kurus paredzēts izmantot, lai ar ANO aģentūru starpniecību paēdinātu migrantus aizturēšanas centros, garantētu viņu drošību un sniegtu viņiem cita veida palīdzību.

Piemēram, sarunas par ANO organizētām pārtikas piegādēm miljoniem eiro vērtībā notikušas arī ar kompāniju, ko kontrolē kāda grupējuma līderis al Hodža, kurš ieņem augstu amatu valdības aģentūrā, kura pārrauga aizturēšanas centrus, lai gan citas ANO darbinieku grupas cēlušas trauksmi par cilvēku turēšanu pusbadā viņa uzraudzītajā aizturēšanas centrā un valsts prokuratūra jau veikusi izmeklēšanu par viņa saistību ar iespējamu vērienīgu līdzekļu izšķērdēšanu, liecina aģentūras rīcībā nonākusī sarakste un intervijas ar vairākām Lībijas amatpersonām.

Kā izteicies viens no šiem cilvēkiem - kāds bijušais aizturēšanas centra darbinieks, šis centrs atgādinājis al Hodžas feodālo īpašumu, kur "viņš kontrolē visu, viņš atslēdz durvis un aizslēdz durvis". Centra teritorijā grupējuma līderis pat apmācījis savus kaujiniekus un uzcēlis tur sev greznu mājokli.

Saskaņā ar dažādu avotu datiem Lībijā izveidoti 16 līdz 23 aizturēšanas centri, kuros mitinās aptuveni 5000 migranti. Lielākā daļa no tiem atrodas valsts rietumdaļā, kur kaujiniekiem ir lielāka ietekme nekā vājajai ANO atbalstītajai valdībai.

Daudzos gadījumos nauda tiek atmazgāta kaimiņvalstī Tunisijā un pēc tam atgriežas pie kaujiniekiem Lībijā.

Pašas ES dokumenti liecina, ka bloks apzinājies risku, kas saistīts ar mēģinājumu pārcelt migrācijas krīzes risinājumu uz Lībiju. Jau vismaz kopš 2017.gada budžeta dokumentos attiecībā uz finansējumu 90 miljonu eiro apmērā ietverti brīdinājumi par vidēju vai augstu risku, ka Eiropas atbalsts var veicināt tālākus cilvēktiesību pārkāpumus.

Neraugoties uz Lībijas aizturēšanas centru lomu, gan ES, gan ANO atzīst, ka tie būtu jāslēdz.

Vienlaikus, kā teikts ES komentārā aģentūrai AP, saskaņā ar starptautisko tiesību normām ES nav atbildīga par to, kas norisinās šo centru iekšienē.

"Lībijas varas iestādēm jānodrošina aizturētajiem bēgļiem un migrantiem adekvāts un kvalitatīvs uzturs, gādājot, lai apstākļi šajos centros atbilst starptautiskajiem standartiem," teikts ES paziņojumā. Bloks arī norāda, ka vairāk nekā puse no līdzekļiem, ko ES atvēl Āfrikai, paredzēta migrantu atbalstīšanai un aizsardzībai, savukārt ANO ziņā ir izlietot šo naudu saprātīgi.

ANO tikmēr atzīst, ka situācija Lībijā ir ārkārtīgi sarežģīta un organizācijai nav īpašas izvēles, ar ko sadarboties, lai vispār nezaudētu iespēju piekļūt neaizsargātajiem migrantiem.

ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) paziņojusi, ka no 1.janvāra līgumus par pārtikas un citas palīdzības piegādi migrantiem slēgs bez starpnieku palīdzības.