Argentīna pieņem ārkārtas pasākumus ekonomikas krīzes izbeigšanai

© AFP/Scanpix/LETA

Argentīnas centriski kreisā valdība pirmdien pieņēma ārkārtas pasākumu paketi ar mērķi izbeigt ekonomikas krīzi.

Argentīna atrodas ekonomikas recesijā, kuru izraisīja tās nacionālās valūtas peso sabrukums pirms 18 mēnešiem.

Argentīnā, kas 20.gadsimta sākumā bija viena no pasaules turīgākajām valstīm, vairāk nekā 40% no 44 miljoniem iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.

Par ārkārtas pasākumu paketi paziņoja jaunais prezidents Alberto Fernandess, kurš stājās amatā pirms divām nedēļām.

Tie tika publicēti valdības ziņotājā ar vairāku stundu aizkavēšanos, jo paketē pēdējā brīdī tika veiktas izmaiņas.

Fernandesa plāns ietver nodokļu paaugstināšanu ārvalstu valūtas iepirkumiem, lauksaimniecības produkcijas eksportam un automobiļu tirdzniecībai.

Valdība ir paziņojusi, ka nodokļu paaugstināšana skars tikai vidusšķiru un augstāko šķiru.

Attiecīgais likumprojekts tika pieņemts Kongresa apakšpalātā piektdien un Senātā sestdien.

Fernandess ir nosaucis pašreizējo krīzi par gandrīz tikpat smagu kā 2001.gadā, kad notika Argentīnas valsts parāda defolts. Pašlaik tās ārējā parāda apjoms līdzinās apmēram 90% no IKP.

"Tā nav tāda pati kā 2001.gadā. Bet tā ir līdzīga. Tolaik nabadzība bija 57%, tagad mums ir 41% nabadzīgu cilvēku; tad mums bija parāda defolts, tagad mums ir virtuāls defolts," Fernandess svētdien sacīja televīzijas intervijā.

Jaunais likums piešķirs izpildvarai ārkārtas pilnvaras finanšu, nodokļu, administrācijas, pensiju, muitas tarifu, enerģētikas, veselības un sociālos jautājumos.

Pasaulē

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais