Uzziņa: Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas skaitļos un faktos

© EPA/SCANPIX/LETA

Lielbritānijā šodien notiek pēdējo desmitgažu svarīgākās parlamenta vēlēšanas, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie.

Taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Piedāvājam palūkoties uz vēlēšanām skaitļos:

Vēlēšanās notiek cīņa par 650 parlamenta apakšnama vietām.

533 vietas atvēlētas Anglijai, 59 Skotijai, 40 Velsai un 18 Ziemeļīrijai.

Džonsona vadītā Konservatīvā partijas sacentīsies par 635 vietām, bet opozīcijā esošie leiboristi kandidē uz 631 vēlēšanu apgabalā. Savukārt pret liberāldemokrāti, kas iestājas pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pretendē uz 611 vietām.

Pagājušajās vēlēšanās 2017.gada jūnijā no vienas partijas citas rokās nonāca 70 vietas, kas bija tikai 11% no kopējā vietu skaita.

Šis skaitlis ir pakāpeniski ir sarucis vairāku pēdējo vēlēšanu laikā.

Vēlēšanās kandidē 3321 politiķis, no kuriem tikai trešā daļa - 1124 - ir sievietes, vēsta raidorganizācija BBC.

227 ir neatkarīgie kandidāti, kas nav saistīti ne ar vienu partiju.

Vislielākais kandidātu skaits vienā vēlēšanu apgabalā ir 12. Tas ir Uksbridžas un Sautraislipas apgabals, kurā kandidē arī Džonsons.

Tas ir vienīgais vēlēšanu apgabals, kurā kandidē vairāk nekā desmit politiķi. Seši no viņiem ir neatkarīgie kandidāti, tostarp divi cilvēki, kuri sevi pasludinājuši par starpgalaktiku pavēlniekiem.

Lielbritinājā atvērti vairāk nekā 40 000 vēlēšanu iecirkņu.

Centralizētu datu par iecirkņu skaitu nav, taču vēlēšanās 2015.gadā darbojās vairāk nekā 40 100 vēlēšanu iecirkņi.

Teorētiski partijai nepieciešamas vismaz 326 vietas, lai izveidotu darbotiesspējīgu vairākumu parlamentā, taču realitātē nepieciešamo vietu skaits ir nedaudz mazāks.

Vismaz četri parlamenta locekļi pilda spīkeru lomu, tādēļ nekad nebalso, un visi deputāti, kas tiek ievēlēti no īru republikāņu partijas "Sinn Fein", parasti neieņem savas vietas.

Vēlēšanās 2017.gadā konservatīvie izcīnīja 317 vietas, kļūstot pa lielāko partiju Pārstāvju palātā. Konservatīvie izveidoja valdību ar Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) atbalstu, kam bija desmit vietas Pārstāvju palātā.

Lielbritānijas Breksita partija novembrī paziņoja, ka vēlēšanās nesacentīsies ar Konservatīvo partiju par 317 tās pašlaik kontrolētajām deputātu vietām, bet koncentrēs savus pūliņus, lai iegūtu daudzas no 262 vietām, kuras 2017.gada parlamenta vēlēšanās izcīnīja opozīcijā esošā Leiboristu partija.

59 vietas Pārstāvju palātā pašreiz kontrolē trīs Lielbritānijas partijas - liberāldemokrāti, "zaļie" un "Plaid Cymru" - , kuras noslēgušas priekšvēlēšanu paktu ar mērķi nodrošināt maksimāli daudz breksita pretinieku ievēlēšanu parlamentā.

Trīs partijas atteikušās kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos, lai palielinātu iespēju, ka tajos uzvarēs breksita pretinieki.

Vēlēšanās kandidē desmit padsmitnieki, liecina mediju ziņotais. Minimālais vecums, no kura var kandidēt uz vietu apakšnamā, ir 18 gadi.

Katrs kandidāts iemaksājis 500 mārciņu (593,5 eiro) lielu drošības naudu, lai varētu piedalīties vēlēšanās.

Kandidāts atgūst šo naudu, ja vēlēšanās iegūst vismaz 5% balsu.

Kandidātiem noteiktie priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu griesti ir 8700 mārciņas (10 327 eiro).

Taču kandidāti drīkst papildus iztērēt mazākas summas atkarībā no reģistrēto vēlētāju skaitu apgabalā, kurā tie kandidē.

Svarīgākais