Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts tiek īstenots ar kavēšanos un īstenošanas izmaksas ir lielākas, nekā tika gaidīts, tāpēc, visticamāk, "Rail Baltica" būvniecību paredzētajā termiņā pabeigt neizdosies, konstatēts Igaunijas Valsts kontroles revīzijā.
Valsts kontroles analīze liecina, ka Igaunijas atbildībā esošo projekta posmu izpildes termiņi, kas paredzēti līgumos par finansējumu, ir vai tiks pārsniegti vidēji par vairāk nekā diviem gadiem, paziņojusi institūcija.
Piemēram, pasažieru termināļu būvniecība Pērnavā un Ilemistē kavēsies par pieciem gadiem, aplēsusi Valsts kontrole. Tomēr Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija apgalvo, ka tie tiks pabeigti ne vēlāk kā 2026.gadā. Eiropas Komisijai nosūtītajos ziņojumos norādītie kavējumu iemesli ir nepieciešamība veikt detalizētāku izpēti, neveiksmīgi iepirkumi vai konkursi un Likuma par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības interesēs stāšanās spēkā vēlāk, nekā bija gaidīts.
Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā - līdz 2026.gadam, ceturtdien atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.
Kā viņš ceturtdien izteicies preses konferencē pēc valdības sēdes, šis projekts ir apjomīgs, tāpēc tajā ir daudz problēmu un strīdīgu jautājumu. Šai sakarā viņš pieminējis jauno Eiropas Savienības budžetu un norādījis, ka noteikti gaidāmas diskusijas par projekta finansējumu.
Premjers arī paudis viedokli, ka Igaunijas teritorijā šai dzelzceļa līnijā vajadzēs vairāk pieturu, nekā šobrīd paredzēts.
"Ilemiste, Rapla un Pērnava - tas ir pārāk maz," viņš piebildis.
Projekta īstenotājs Igaunijā uzņēmums"Rail Baltic Estonia" kā vēl vienu kavējumu iemeslu minējis to, ka Latvijā bāzētais projekta koordinators "RB Rail" kavējies ar vienotu tehnisko standartu sagatavošanu.
Visa "Rail Baltica" projekta īstenošana pašlaik par pusotru gadu atpaliek no finansējuma līgumos ietvertajiem termiņiem. Igaunija ir mēģinājusi pēc iespējas raitāk virzīt "Rail Baltica" īstenošanu un tādēļ uzņēmusies veikt vairāk nekā citas Baltijas valstis - Igaunija ir atbildīga par 27 no 71 darbības, kas ietvertas finansējuma līgumos, norādījusi Igaunijas Valsts kontrole.
Ja dalībvalsts nespēj paredzētajā laikā izmantot līdzfinansējumu, Eiropas Komisijai ir tiesības pieprasīt tā atmaksu. Tomēr, pusēm vienojoties, ir iespējami grozījumu finansējuma līgumos, tostarp darbību pabeigšanas termiņu pagarināšana un darbību sadalīšana daļās. Ministrijas un koordinators "RB Rail" jau ir lūdzis finansējuma līgumu pagarinājumu.
Igaunijas Valsts kontrole secinājusi, ka prognozētās "Rail Baltica" izmaksas Igaunijā jau ir pieaugušas par 31,7 miljoniem eiro jeb 13,9% salīdzinājumā ar trim finansējuma līgumiem, kas noslēgti ar Eiropas Savienību. Piemēram, dzelzceļa pārbrauktuvju izbūves pirmā posma izmaksas par 20,5 miljoniem eiro pārsniedz sākotnējā finansējuma līgumā paredzēto budžetu, arī Pērnavas un Ilemistes termināļu būvniecība būs dārgāka, nekā sākotnēji lēsts.
Eiropas Komisija finansējumu piešķir atbilstoši sākotnējiem finansējuma līgumiem, tādēļ sadārdzinājums jāsedz pašām dalībvalstīm. Pieaugošās izmaksas un kavējumi cita starpā ir aizkavējuši arī "RB Rail" darbību īstenošanu un izmaksu prognožu specifikāciju. Tomēr Igaunijas Valsts kontrole uzsvērusi, ka lielu projektu īstenošanā sadārdzinājums un termiņu pagarināšana ir ierasta.
Revīzijā Igaunijas Valsts kontrole secinājusi, ka "Rail Baltica" finansējuma saņemšana līdz pat projekta pabeigšanai nav pārdomāta. Projektu finansē no Eiropas Savienības fonda "Connecting Europe Facility" (CEF) atbilstoši konkrētām darbībām un balstoties uz pieteikumiem dažādos Eiropas Savienības budžeta periodos, tādēļ nav skaidrības par apmēriem un tempiem, kādos bloka līdzfinansējumu būs iespējams saņemt līdz pat "Rail Baltica" pabeigšanai.
Tomēr Eiropas Komisija vairākkārt ir paudusi politisku atbalstu "Rail Baltica" pabeigšanai un atzinusi to par Eiropas Savienībai prioritāru infrastruktūras projektu. Valsts kontrole norādījusi, ka Igaunijas budžetā "Rail Baltica" ir ietverts valsts budžeta stratēģijā jeb budžetā nākamajiem pieciem gadiem.
Kopumā 2010.-2023.gadā Igaunijas projekta daļā līdz šim ir iztērēti un paredzēts iztērēt 433,9 miljonus eiro, kas veido 32,1% no kopējām lēstajām projekta izmaksām Igaunijā. Valsts kontrolē vērš uzmanību, ka tādējādi pašlaik nav zināmas detalizētākas budžeta prognozes, tostarp iespējamie pašu finansējuma avoti 67,9% no līdzekļiem, kas nepieciešami "Rail Baltica" pilnīgai pabeigšanai Igaunijā.
2017.gada pārskatā Igaunijas Valsts kontrole ieteica valstij izstrādāt plānu "Rail Baltica" finansēšanai un scenārijus gadījumiem, ja Eiropas Savienības līdzfinansējums ir mazāks, nekā plānots, vai projekts sadārdzinās. Pagaidām tas nav izdarīts, secināts revīzijā.
Pārskatā atzīts, ka funkciju un atbildības sadale attiecībā uz iepirkumiem un līgumu pārvaldību kopumā atbilst likumam un noslēgtajiem līgumiem. Revidenti atzinuši, ka "Rail Baltic Estonia" ar saviem pienākumiem tiek galā diezgan labi, arī iekšējās procedūras un vadlīnijas ir izstrādātas un kopumā tiek ievērotas.
Tomēr tiek norādīts uz projekta Igaunijas daļas uzraudzības organizēšanu un risku un izmaiņu pārvaldību, jo daļa atbildības par laicīgu darbību pabeigšanu budžeta ietvarā gulstas arī uz Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministriju.
Vienlaikus ministrija nav noteikusi, kā tiek uzraudzīta "Rail Baltic Estonia" darbība un kā tiek pārvaldītas nozīmīgas pārmaiņas projektā, piemēram, būtisks termiņa pagarinājums vai sadārdzinājums. Audita laikā tika atjaunota projekta vadības grupa, un tās galvenais uzdevums ir garantēt regulāru informācijas apmaiņu projektā iesaistīto pušu starpā un vienošanos panākšanu vadības līmenī, bet pagaidām Valsts kontrole darba rezultātus nevarēja izvērtēt.
Ministrijai ieteikts izstrādāt projekta izmaiņu vadības un uzraudzības organizācijas plānu, tostarp precizēt ministrijas lomu un nepieciešamās procedūras, lai "Rail Baltica" īstenošana būtu efektīvāka. Tāpat Valsts kontrole Ekonomikas un sakaru ministrijai un Finanšu ministrijai ieteikusi izanalizēt iespējamos finansējuma scenārijus, lai samazinātu projekta finansējuma riskus un sagatavotu finansējuma prognozes.
Ekonomikas un sakaru ministrija gan norādījusi, ka iepriekš noteiktie "Rail Baltica" īstenošanas termiņi joprojām ir reāli un ministrija kopā ar citām projektā iesaistītajām pusēm nepārtraukti strādā, lai dzelzceļa līniju pabeigtu līdz 2026.gadam. Pēc ministra Tāvi Āsa vērtējuma, Igaunijas pušu loma un atbildība ir noteikta līgumos un ministrija finansējumu projektam paredzējusi krietni uz priekšu, ievērojot visas saistības un likumā noteiktās iespējas.
Ministrs sacījis, ka Valsts kontroles rekomendācijas par finansēšanas scenāriju izstrādi ir apšaubāmas valsts budžeta plānošanas un likumos un regulējumos noteiktās kārtības dēļ. Lai gan ministrs norādījis, ka tālejošāka budžeta plānošana varētu būt pretrunā parlamenta tiesībām lemt par valsts līdzekļu sadali, Valsts kontrole to noliegusi.
Savukārt Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme Valsts kontrolei skaidrojis, ka prognožu budžeta periodam ar lielākām izmaksām trūkst, jo neesot politiskās gribas un starptautiskās vienošanās, vai projekts tiks turpināts, ja pušu pašu finansējums būs jāpalielina.
Arī finanšu ministrs piekritis Valsts kontroles secinājumam, ka nav izstrādātu scenāriju situācijai, ja no Igaunijas budžeta piešķiramajiem līdzekļiem būtu jābūt krietni lielākiem par pašlaik plānotajiem. Ministrs gan nešaubījās, ka nākamo gadu laikā valsts budžetā būs iespējas atrast līdzekļus pašfinansējuma pieaugumam līdz 19%.
Helme gan norādījis, ka gadījumā, ja Eiropas Savienības atbalsts "Rail Baltica" projektam būtu mazāks nekā plānots, atkārtoti būtu jāpārbauda visa projekta sociāli ekonomiskā efektivitāte, pamatojums un sliežu ceļa izvēle.
Igaunijas Finanšu ministrija ieteikusi pusēm sarunu ceļā grozīt projekta īstenošanas termiņu vai apturēt projektu, jo ir maz ticams, ka Baltijas valstis spētu finansēt projekta īstenošanu no saviem budžetiem, ja izmaksas būtiski pieaugtu. Savukārt Ekonomikas un sakaru ministrijas viedokli, ka projekts tiks īstenots arī bez Eiropas Savienības atbalsta, finanšu ministrs raksturojis kā nepamatotu.
Igaunijas Valsts kontrole ieteikusi "Rail Baltic Estonia" izstrādāt risku pārvaldības sistēmu savlaicīgai risku noteikšanai un pārvaldībai, kā arī detalizētāk dokumentēt dažādas sarunas un lēmumus.
"Rail Baltic Estonia" vadība piekritusi lielākajai daļai Valsts kontroles rekomendāciju un norādījusi, ka kompānija plāno regulāri atjaunot iekšējos noteikumus un vadlīnijas.
Janvārī visās trīs Baltijas valstīs vienlaicīgi tiks publiskots augstāko revīzijas institūciju kopīgais ziņojums par visu projektu. Šis audits sākts 2018.gadā, lai analizētu projekta finansēšanu, iepirkumu organizēšanu un līgumu pārvaldību. Vienlaikus Igaunijas Valsts kontrole sagatavoja atsevišķu ziņojumu par projektu šajā valstī.
