Pasaules Dabas fonds pirmo reizi apkopojis visu ar Baltijas jūru saistīto nozaru attīstības tendences turpmākajiem 20 gadiem, secinot, ka konkurence par Baltijas jūras platību un resursiem arvien pieaug, un prognozējot, ka līdz 2030.gadam gandrīz visu nozaru izaugsme pārsniegs vairākus simtus procentu.
Saprātīga iespēja, kā izvairīties no haosa Baltija jūrā, ir ieviest integrētu jūrlietu pārvaldību - kompleksu pieeju jūras izmantošanā, aģentūru LETA informēja Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Dārta Treija.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir kuģniecības nozare. Baltijas jūra jau patlaban ir viens no blīvākajiem kuģu satiksmes reģioniem pasaulē. Tiek prognozēts, ka nākamajos 20 gados kuģu skaits Baltijas jūrā dubultosies.
Arī vēja enerģijas ražošanā tiek prognozēta ievērojama izaugsme, palielinot pašreizējo ražotspēju par vairāk nekā 6000%. Strauja izaugsme prognozējama arī tūrisma un rekreācijas nozarē, ostu kapacitātē, elektrības kabeļu un cauruļvadu līniju izbūvē, tāpat jūras gultnes un krastu fiziskā ekspluatācijā, vēsta Pasaules Dabas fonds.
"Lai arī izaugsme un attīstība ir pozitīvi vērtējama, tai jābūt kontrolētai un pārdomātai. Situācija, kādā atrodamies šodien, ir daudzu gadu sliktās pārvaldības un plānošanas rezultāts. Ja mēs šādā veidā turpināsim, tas novedīs pie arvien lielākas konkurences un nesaskaņām atsevišķu nozaru starpā, kā rezultātā Baltijas jūras sliktais ekoloģiskais stāvoklis nemainīsies vai pat pasliktināsies," uzsvēra Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs.
Jaunākajā HELCOM, Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas, ziņojumā teikts, ka šodien nevienai Baltijas jūras daļai nevar piedēvēt labu ekosistēmas veselības stāvokli. Tāpat kvalitatīvi ir tikai desmit no 24 jūras ekosistēmu pakalpojumiem.
Kamēr jūras izmantošanu pārvalda katra nozare un katra valsts atsevišķi, būs neiespējami pieņemt saprātīgus lēmumus, kas ir nepieciešami Baltijas jūrai. Tāpat jāapzinās, ka nekonsekventā un sadrumstalotā dažādu nozaru plānošana ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik grūti glābt Baltijas jūru, skaidroja Rotbergs.
Pasaules Dabas fonds vēsta, ka labāka jūras izmantošanas plānošana dotu arī pozitīvu ekonomisko labumu. Eiropas Komisija nesen publiskotā ziņojumā norādījusi, ka pārdomāta jūras izmantošanas plānošana Eiropas ūdeņos 2020.gadā varētu ienest turpat 1,3 miljardus eiro (910 miljonu latu) un 2030.gadā tie varētu būt 1,8 miljardi eiro (1,26 miljardi latu).
Pasaules Dabas fonds izstrādājis arī vairākus ieteikumus, kas būtu veicami, lai ieviestu integrētu jūrlietu pārvaldību. Fonds uzskata, ka valdībai jāuzņemas atbildība, attīstot integrētu jūrlietu pārvaldību, jo, kamēr atbildību par pārvaldību uzņemsies atsevišķi sektori un atsevišķas ministrijas, īsta integrācija nevar notikt.
Valdību vadītājiem jāpiedalās, nosakot kopīgus mērķus integrētai un ekosistēmas pieejā balstītai Baltijas jūras pārvaldībai, kā arī visām iesaistītajām nozarēm jāizvirza reāli mērķi. Valdībām skaidri jānosaka ekosistēmas kapacitātes robežas. Tās var tikt balstītas uz HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu (BSAP) un Sākotnējo holistisko novērtējumu par Baltijas jūras ekosistēmas stāvokli.
Pēc Pasaules Dabas fonda domām, valstu valdībām jāiesaistās nacionālas, reģionālas un internacionālas vadības struktūras izveidē, kas nodrošinātu, ka jūras politikas un pieņemtie lēmumi reģionā ir saskaņoti.