Gan Vācijas politiķi, gan sabiedrība pēdējās dienās uzsākuši diskusiju par gaidāmo armijas reformu, kuras mērķis ir ne tikai padarīt bundesvēra struktūru atbilstošāku mūsdienu apstākļiem, bet arī ietaupīt ievērojamus līdzekļus no valsts budžeta.
Aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs pavēstījis, ka atbalstot ideju par aptuveni trešdaļu samazināt armijas skaitlisko sastāvu un faktiski pārtraukt iesaukšanu obligātajā karadienestā, taču par reformu savos kongresos vēl spriedīs valdošās koalīcijas partijas.
Radiostacija Deutsche Welle atgādina, ka principiāls lēmums par armijas reformu tika pieņemts šā gada pavasarī – finanšu ministrijas izstrādātie plāni paredz, ka četru gadu laikā, pateicoties šai reformai, tiks ietaupīti 8,3 miljardi eiro no valsts budžeta līdzekļiem. Tādēļ jautājums ir nevis par to, vai šāda reforma notiks, bet kad un kāda tā būs – norāda radiostacija. Pašlaik Vācijas aizsardzības ministrija sagatavojusi piecus atšķīrīgus reformas modeļus, turklāt tie visi paredz samazināt karavīru skaitu (pašlaik bundesvērā dienē 252 000 cilvēku) un mainīt armijas struktūru.
Aizsardzības ministrs K. T. cu Gutenbergs paziņojis, ka gan viņš pats, gan kanclere Angela Merkele atbalstot priekšlikumu, saskaņā ar kuru armijas skaitliskais sastāvs tiks samazināts līdz aptuveni
165 000–170 000 cilvēkiem, no kuriem vismaz 10 000 būtu apmācīti, lai varētu piedalīties misijās ārzemēs. "Tādējādi mēs iegūsim mazāku, taču labāku armiju, kas būs efektīvāk sagatavota operācijām," sacījis ministrs, piebilstot, ka pašlaik ārzemju misijām gatavi ir tikai
7500 bundesvēra karavīru. Viņš uzsvēris, ka saskaņā ar mūsdienu militārajām teorijām samazinājusies sauszemes karaspēka nozīme un šā iemesla dēļ arī bundesvēra sauszemes spēki būtu samazināmi gandrīz divkārt – līdz 54 000 karavīru. Sauszemes spēkos paliktu tikai viens artilērijas bataljons, viens gaisa desanta pulks un trīs tanku bataljoni, katrs no kuriem būtu bruņots ar 44 Leopard 2 tankiem, paredz reforma.
Ievērojamā armijas skaitliskā sastāva samazināšana prasīs korekcijas arī likumā par obligāto karadienestu. Vācija ir viena no piecām NATO valstīm (kopā ar Grieķiju, Turciju, Igauniju un Norvēģiju), kurā karadienests ir obligāts, turklāt vadošās Kristīgo demokrātu un Kristīgo sociālistu partiju amatpersonas izteikušās, ka nav gatavas veikt grozījumus konstitūcijā un atteikties no obligātā karadienesta. Telekompānija ARD uzsver, ka šis karadienests jau sen ir kļuvis simbolisks – šā gada jūlijā dienesta laiks tika samazināts no 9 mēnešiem līdz 6 mēnešiem, jo armijai nav vajadzīgi tik daudz rekrūšu, kurus Vācijā ironiski dēvē par "praktikantu armiju".
K. T. cu Gutenbergs aicinājis ņemt piemēru no Beļģijas un, negrozot konstitūciju, noteikt moratoriju iesaukumam, tajā pašā laikā uzņemot armijā brīvprātīgos. Līgums ar viņiem tiktu slēgts uz diviem gadiem, turklāt pirmais pusgads būtu pārbaudes laiks – šajā laikā rekrūšiem, kuri sapratuši, ka nav piemēroti dienestam, būtu tiesības lauzt līgumu un atgriezties civilajā dzīvē, bet komandieriem – atsijāt tos brīvprātīgos, kuri to vai citu iemeslu dēļ nav piemēroti armijai. Ministrs aplēsis, ka gadā varētu rēķināties ar aptuveni 7500 brīvprātīgajiem, kas reformētajai armijai būtu pilnīgi pietiekami.