Jūnijā no amata atstādinātā prezidenta Manuela Selaijas negaidītā atgriešanās Hondurasā draud ar jau tā ievērojamās politiskās krīzes padziļināšanos. Kaut gan valsts pagaidu valdība izsludinājusi komandanta stundu un slēgusi Hondurasas lidostas, M. Selaija, kurš atradis patvērumu Brazīlijas vēstniecībā Tegusigalpā, turpina aicināt savus piekritējus uz masveida protesta akcijām un "cīņu pret pučistiem".
Kā norāda politologi, M. Selaija, kurš dzimtenē atgriezies inkognito, ļoti precīzi ieplānojis šīs atgriešanās laiku – tā notikusi tieši brīdī, kad Ņujorkā daudzu pasaules valstu līderi pulcējušies uz ANO Ģenerālās asamblejas kārtējās sesijas atklāšanu, un nav šaubu, ka šīs sesijas laikā Hondurasai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, ziņo Reuters. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone vakar pēc tikšanās ar Kostarikas prezidentu Oskaru Ariasu (viņš iepriekš kā starpnieks nesekmīgi centās atrisināt konfliktu par varas sadali) izteikusies, ka gan M. Selaijas atbalstītājiem, gan viņa pretiniekiem vajadzētu ievērot savaldību, un izteikusi cerību, ka drīzumā varētu atsākties sarunas starp abām pusēm.
Krietni kategoriskāks bijis Hondurasas pagaidu prezidents Roberto Mikeleti, kurš uzsvēris, ka M. Selaija ar savu varas iestāžu nesankcionēto atgriešanos sagrāvis visus pūliņus, kurus kā starpnieks veltījis O. Ariass. "Ariasa starpniecība Hondurasas politiskās problēmas noregulēšanā ir beigusies, un viņam vairs nav nekādas darīšanas gar šo konfliktu," R. Mikeleti sacīto citē AP. Hondurasas pagaidu vadītājs atgādinājis jau iepriekš sacīto, ka M. Selaijam pēc atgriešanās jāstājas tiesas priekšā un jāatbild par saviem noziegumiem – ne tikai nelikumīgu mēģinājumu mainīt valsts konstitūciju, panākot, lai prezidentu varētu ievēlēt arī uz otru termiņu, bet arī dalību narkotiku kontrabandā, korupciju un citiem noziegumiem.
R. Mikeleti norādījis, ka M. Selaijas galvenais mērķis, šķiet, ir izjaukt 29. novembrī paredzētās Hondurasas prezidenta vēlēšanas – jāpiebilst gan, ka gan ASV, gan Amerikas Valstu organizācija, gan ES norādījušas, ka pašreizējos apstākļos šo vēlēšanu rezultātus neuzskatīs par leģitīmiem. Īpašu R. Mikeleti kritiku izpelnījusies Brazīlija – šīs valsts ārlietu ministrijai jau nosūtīta īpaša nota, kurā pieprasīts izdot M. Selaiju, turklāt R. Mikeleti uzsvēris, ka atbildība par jebkādiem iespējamiem nemieriem ap Brazīlijas vēstniecību gulsies tieši uz šo valsti.
Vakar gan tika ziņots, ka situācija ap vēstniecības ēku esot samērā mierīga, ja atskaita faktu, ka tur pulcējušies vairāki tūkstoši M. Selaijas atbalstītāju, kuri pat nedomā ievērot noteikto komandanta stundu. "Mēs esam šeit, lai viņu atbalstītu un aizsargātu, un paliksim tik ilgi, cik tas fiziski būs iespējams," sarunā ar AP sacījis 43 gadus vecais Karloss Salgado. Reuters vēsta, ka, solidarizējoties ar M. Selaiju, par streika uzsākšanu paziņojuši aptuveni 55 000 izglītības sistēmas darbinieku.
Jāpiebilst, ka gāztā prezidenta ierašanās Hondurasā bija liels pārsteigums viņa politiskajiem pretiniekiem. Vēl dažas minūtes pirms viņa parādīšanās uz Brazīlijas vēstniecības ēkas balkona pirmdienas vakarā un uzrunas saviem piekritējiem varas iestādes oficiāli vēstīja, ka "Selaija atrodas savā viesnīcas numuriņā Nikaragvā". "Es esmu leģitīms, tautas ievēlēts prezidents, un tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ atrodos šeit," sarunā ar Reuters sacījis M. Selaija, kurš jau iepriekš divas reizes nesekmīgi mēģināja no trimdas atgriezties dzimtenē. Šoreiz tas izdevies, veicot aptuveni 15 stundu garu ceļojumu, kura laikā nācies pārvietoties gan automašīnas piekabē, gan traktorā, atzinis prezidents, kuram izdevies izvairīties no armijas kontrolposteņiem. "Tagad mēs sāksim meklēt dialogu," telefonsarunā ar AP solījis gāztais prezidents.