Igaunijas finanšu ministrs: Krievija izmantojusi "Swedbank" destabilizējošu operāciju finansēšanai

 
©PM/SCANPIX BALTICS

Krievijas specdienesti izmantojuši "Swedbank", lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam "Dagens Industri".

Helme sacījis, ka "Swedbank" rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska.

"Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas," teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par "Swedbank" atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā "Dagens Industri" Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi "Swedbank" apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka "Swedbank" neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. "Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka "Swedbank" neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā "Swedbank" nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma," sacījis Helme.

Viņš piebildis, ka pēc jaunās vadības iecelšanas attiecības ar "Swedbank" uzlabojušās.

Igaunijas finanšu ministrs arī minējis, ka gadījumā, ja "Swedbank" būs jāmaksā naudassods ASV, tad lielai daļai šīs summas vajadzētu nonākt Igaunijas valsts kasē. "Mēs sevi redzam kā galveno upuri, tādēļ uzskatām, ka tad, kad tas viss beigsies ar naudassodiem, būtu loģiski, ja būtiska to daļa tiktu atdota Igaunijai," sacījis Helme, kurš ir labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks.

Savukārt Zviedrijas "Swedbank" atteikusies pēc "Dagens Industri" lūguma komentēt Helmes izteikumus, raksta "Postimees".

Jau vēstīts, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.

Martā "Swedbank" grupas uzraudzības padome atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks. Jūnijā amatu atstāja arī bankas padomes loceklis Prīts Perenss, kurš no 2008. līdz 2014.gadam vadīja Igaunijas "Swedbank".

Izmeklēšana saistībā ar aizdomām par to, ka "Swedbank" notikusi naudas atmazgāšana, norisinās Igaunijā, Latvijā, Zviedrijā un ASV.

 

Abonē