Pēdējā pusotra mēneša laikā Lībijā ieradušies aptuveni 200 algotņi no Krievijas, arī vairāki pieredzējuši snaiperi, atsaucoties uz saviem avotiem, otrdien ziņoja laikraksts "New York Times".
Jauni Krievijas algotņi Lībijā ierodas "katru nedēļu", sacīja ar ANO Drošības padomes atbalstu izveidotās Lībijas Tripoles valdības pārstāvji.
"Krievija, acīmredzami, šajā konfliktā iet uz visu banku," laikraksts citē Tripoles valdības pusē karojošo formējumu komandieri Usamu al Džuvali.
Krievijas algotņi, kas darbojas Lībijā, ir privātā militārā uzņēmuma "Vagner" karotāji, laikrakstam norādīja trīs Lībijas amatpersonas un pieci Rietumu diplomāti, kas seko līdzi notikumu gaitai Lībijā.
Kā skaidroja avoti, "Vagner" ir Kremlim tuvs privāts apsardzes uzņēmums, kas cita starpā bijis iesaistīts arī Sīrijā.
Krievija četru gadu laikā veikusi aizkulišu spēles, bez liekas afišēšanas sniedzot palīdzību ģenerāļa Halifas Harftara spēkiem, kas atbalsta Tubrukā bāzēto Lībijas valdību, norāda laikraksts.
"Tagad Krievija darbojas atklātāk, lai ietekmētu asiņainā Lībijas pilsoņkara iznākumu," skaidro "New York Times". "Lai arī kāds būtu konflikta iznākums, Krievijas militārā iejaukšanās faktiski jau devusi Maskavai tiesības uzlikt veto jebkuram konflikta iznākumam."
Kopš 2011.gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadīgais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pār šo valsti pretendē konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
Haftara komandētā Lībijas Nacionālā armija, kas atbalsta Tubrukas pilsētā valsts austrumos bāzēto valdību, aprīlī sāka uzbrukumu Tripoles ieņemšanai, kur bāzējas ANO atzītā valdība un vairāki kaujinieku grupējumi. Kopš tā laika vardarbība Lībijā saasinājusies, bet neviena no pusēm nav guvusi jūtamu pārsvaru.