Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons plāno vēl šodien iesniegt jaunu priekšlikumu parlamentā par pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī.
Iepriekšējie trīs mēģinājumi panākt Pārstāvju palātas atbalstu pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanai ir cietuši neveiksmi.
Balsojumā pirmdien par Džonsona priekšlikumu balsoja 299 likumdevēji, bet 70 bija pret, un Džonsonam neizdevās nodrošināt, ka ieceri atbalsta divas trešdaļas no 650 likumdevējiem, kā to nosaka likums, lai priekšlikums tiktu pieņemts.
Pēc balsojuma Džonsons paziņoja par nodomu otrdien nākt klajā ar vēl vienu ierosinājumu, kura pieņemšanai būs nepieciešams vairs tikai vienkāršs vairākums.
"Šī palāta vairs nevar turēt valsti gūstā," paziņoja premjers.
Džonsons vēlas, lai vēlēšanas notiek 12.decembrī, bet Skotu Nacionālā partija (SNP) un liberāldemokrāti ierosinājuši 9.decembri. Abas partijas, kuru atbalsts Džonsonam ir nepieciešams vairākuma nodrošināšanai parlamentā, grib, lai vēlēšanas notiek pirms valdība pieņem breksita likumprojektu.
Lielākais opozīcijas spēks - leiboristi - pirmdien no balsošanas atturējās. Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins paziņoja, ka partija rūpīgi izpētīs Džonsona jauno priekšlikumu par vēlēšanu rīkošanu.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien vienojās atlikt breksita termiņu līdz 31.janvārim, pieļaujot, ka Lielbritānija varēs izstāties no ES arī agrāk, ja būs tam gatava.
Džonsons iepriekš bija paziņojis, ka Lielbritānija izstāsies no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī, taču parlaments nebija gatavs pietiekami īsā laikā apstiprināt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem.
Tādēļ Džonsonam pret paša gribu nācās lūgt ES breksita pagarinājumu, jo to nosaka likums, ko panāca opozīcija, lai novērstu bezvienošanās breksitu.