Sestdien Francijā stājies spēkā likums, kas nosaka elektrisko skrejriteņu jeb elektroskūteru izmantošanas kārtību. Pašlaik pats svarīgākais ir tas, ka ar šiem un līdzīgiem transporta līdzekļiem vairs nedrīkst traukties pa ietvēm (ja vien vietējā pašvaldība nav to atļāvusi), bet nākamā gada vasarā stāsies spēkā arī ātruma ierobežojumi. Municipalitātēm ir arī tiesības aizliegt skrejriteņu pamešanu dažādās sabiedriskās vietās, taču Parīzes pieredze liecina, ka vainīgos šādos gadījumos ir ļoti sarežģīti identificēt.
Ērti nomājamo elektroskūteru bums ir pārņēmis daudzas valstis, un Francija šajā ziņā nav izņēmums. Tehniskais progress gan daudzviet ir apsteidzis likumdošanas progresu, un šo (tāpat arī tiem līdzīgo) transporta līdzekļu lietošanas noteikumi pakāpeniski tiek pieņemti tikai tagad. Tikmēr BBC ziņo, ka Francijā vien šā gada laikā satiksmes negadījumos gājuši bojā seši elektroskūteru vadītāji, bet desmitiem cilvēku cietuši sadursmēs, kurās bijuši iesaistīti šie mazie, taču ātrie transporta līdzekļi.
Francija ir kļuvusi par vienu no pirmajām Eiropas valstīm, kurā stājušies spēkā visaptveroši elektrisko skrejriteņu lietošanas noteikumi. Pirmais, kas jāievēro braucējiem - viņi drīkst pārvietoties vien pa riteņbraucēju celiņiem vai joslām, kā arī tiem ceļiem, uz kuriem noteikts 50 km/h vai mazāks ātruma ierobežojums. Vietējām pašpārvaldēm gan dotas tiesības atļaut ar elektroskūteriem braukt arī pa ietvēm, kur tās ir pietiekami platas vai nav nekādas velobraucēju infrastruktūras, taču šajā gadījumā braucējiem ir jāpielāgojas kājāmgājēju ātrumam - tas ir vidēji 6 km/h, raksta AFP. Elektroskūterus un līdzīgas ierīces (segvejus, vienriteņus utt.) uz ceļiem un velosipēdistu celiņiem atļauts lietot vien personām, kas sasniegušas 12 gadu vecumu (izņēmumi ir parkos, rotaļlaukumos un, protams, privātās teritorijās), un nekādas speciālas licences vai apliecības to lietošanai nav jāiegūst. Ar šiem transporta līdzekļiem aizliegts vienlaikus pārvietoties vairākām personām, bet to vadītājs nedrīkst braukšanas laikā izmantot mobilo tālruni un citas elektroniskas ierīces - arī austiņu lietošana ir aizliegta. BBC norāda, ka šis punkts lielākoties skars tūristus, jo tieši viņi iecienījuši pa pāriem vizināties ar elektriskajiem skrejriteņiem, vienlaikus uzņemot pašbildes un reizēm ar viedtālruņa lietotnes starpniecību klausoties audiogida stāstījumu par attiecīgo pilsētu. Pārkāpjot jebkuru no šiem noteikumiem, jārēķinās ar 135 eiro lielu naudas sodu.
Krietni lielāks sods - līdz pat 1500 eiro - draud par atļautā maksimālā ātruma (25 km/h) pārsniegšanu, taču šis ierobežojums stāsies spēkā vien nākamā gada vasarā. Francijas varas iestādes ir devušas laiku skrejriteņu nomas uzņēmumiem pielāgot elektroskūterus, lai tie nevarētu uzņemt lielāku ātrumu (spidometru uzstādīšana tiek uzskatīta par pārāk dārgu un nevajadzīgu). Tāpat līdz vasarai skūteriem jābūt aprīkotiem ar gabarītu gaismām, lai tos varētu redzēt tumsā, skaņas signāliem un bremzēm. Visi šie nosacījumi attiecas arī uz privātajā īpašumā esošajiem elektriskajiem skrejriteņiem, un to neievērošanas gadījumā īpašniekiem draud naudas sods. Daļa drošības ekspertu pauduši neizpratni, kādēļ elektroskūteru lietotājiem nav uzlikts par pienākumu valkāt ķiveres, taču tas Francijā nav obligāti arī velosipēdistiem, kuri nereti arī traucas ar vairāk nekā 25 km/h lielu ātrumu.
Līdz ar drošības jautājumu aktualizējusies arī cita problēma - nomas elektroskūteru lietotāji bieži vien mēdz nevīžīgi šos transporta līdzekļus pamest, kur vien pagadās: uz parku celiņiem, ietvēm, autostāvvietās, pie velosipēdu novietnēm, veikalu durvīm un tamlīdzīgi. Desmitiem elektroskūteru jau samesti Sēnas upē Parīzē un jūrā Marseļas ostas rajonā. Reizēm vainīgie bijuši paši lietotāji, kuri kunga prātā izdomājuši šādā veidā atbrīvoties no braucamajiem, bet reizēm arī gājēji, kuriem nomētātie transporta līdzekļi traucējuši. Vairākās Francijas pilsētās, ieskaitot Parīzi, jau aizliegts tā rīkoties, tomēr vainīgos pieķert ir ļoti sarežģīti. Acīmredzot tieši tādēļ pilsētu domes mēģina pieprasīt lielāku atbildību no kompānijām, kas izīrē skrejriteņus, ieviešot aizvien stingrākus to darbības nosacījumus un neslēpjot - to mērķis ir panākt, lai pilsētās darbotos nevis kāds desmits, bet gan divas vai trīs kompānijas, kas piedāvā šo pakalpojumu.