Spānijā ekshumētas Franko mirstīgās atliekas

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Spānijā gandrīz 45 gadus pēc viņa nāves ceturtdien ekshumētas Kritušo ielejas mauzolejā apbedītās bijušā diktatora Fransisko Franko mirstīgās atliekas.

Franko zārku no mauzoleja iznesa viņa ģimenes locekļi, un pēc tam tas ar helikopteru tika pārvests uz Mingorubio kapsētu, kas atrodas ziemeļiem no Madrides un kur apbedīta viņa dzīvesbiedre.

Ekshumācija veikta pēc ilgstošas juridiskas un politiskas cīņas, kura atkal ar jaunu spēku uzjundījusi atmiņas par pilsoņkaru un Franko režīma mantojumu, kas joprojām šķeļ Spānijas sabiedrību.

"Franko mirstīgo atlieku ekshumācijai mums jāpalīdz pārdomāt, ko tas nozīmē mūsu valsts tēlam un demokrātijai," tviterī norādījusi vicepremjere Karmena Kalvo.

Tikmēr protesta akcijā, ko ceturtdien pie Mingorubio kapsētas bija sarīkojuši Franko atbalstītāji, piedalījās vairāki simti cilvēku.

Memoriālais komplekss, kurā 1975.gadā tika apbedīts arī Franko, pēc diktatora pavēles tika izbūvēts laikā no 1940. līdz 1958.gadam, un toreizējā valdība deva rīkojumu apglabāt tajā ne tikai nacionālistu spēku kritušos, bet arī viņu pretinieku mirstīgās atliekas, pasniedzot to kā nacionālā izlīguma simbolu.

Premjerministra Pedro Sančesa vadītā sociālistu valdība par vienu no savām prioritātēm pasludinājusi to pilsoņkara upuru piemiņas atjaunošanu, kas cīnījās republikāņu pusē, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras upuru piemiņas atjaunošanu. Par šīs kampaņas stūrakmeni kļuva valdības iecere aizvākt Franko mirstīgās atliekas no Kritušo ielejas.

Taču to kritizējuši labēji noskaņotie politiķi, un Franko pārapbedīšana, domājams, vēl vairāk nokaitēs gaisotni pirms 10.novembrī gaidāmajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.

Franko tuvinieki vēlējās, lai viņa mirstīgās atliekas paliek Kritušo ielejā vai arī tiek pārapbedītas Almudenas katedrālē Madridē, taču tiesa šīs prasības noraidīja, nevēloties, lai katedrāle kļūst par Franko atbalstītāju pulcēšanās vietu.

Aptaujas liecina, ka Franko pārapbedīšanu atbalsta 43% spāņu, bet 32,5% pret to iebilst, kamēr pārējie nav spējuši formulēt savu nostāju šajā jautājumā.

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais