Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot augsta ranga amatpersonām konfiscētos 29 miljonus eiro

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras otrdien izplatītais paziņojums.

"Pateicoties Ukrainas Ģenerālprokuratūras un Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgajiem pūliņiem, Latvijas tiesa (..) atzinusi, ka vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, ir krimināla izcelsme, un nolēmusi tos konfiscēt," teikts paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka šie līdzekļi tika arestēti 2015.gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu sniegt tiesisko palīdzību.

"Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī," piebilsts paziņojumā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija oktobra sākumā atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā. Šie naudas līdzekļi pašlaik atrodas nerezidenta kontos "Reģionālajā investīciju bankā". Tos nolemts ieskaitīt valsts budžetā.

Kriminālprocess tika sākts 2016.gada 25.oktobrī aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot vairāku nerezidentu kontus, kas tika atvērti "Reģionālajā investīciju bankā". Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kuru veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte un Latvijas prokuratūras preses sekretāre aģentūrai LETA izmeklēšanas interesēs nekomentēja, vai minētajā kriminālprocesā ir aizdomās turētie, kā arī nekomentēja, par ko tieši notiek izmeklēšana.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Pēc aktīvu apmēra "Reģionālā investīciju banka" 2019.gada jūnija beigās bija 12.lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akcionāri ir SIA "SKY Investment Holding" (37,4%), Ukrainas pilsonis Jurijs Rodins (20%), Ukrainas "Pivdennyi" (13,76%) un Marks Bekkers (10,57%).

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais