Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Pasaulē

Sīrijas valdības karaspēks nosūtīts "stāties pretī Turcijas agresijai"

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Sīrijas valdības karaspēks svētdien nosūtīts "stāties pretī Turcijas agresijai" valsts ziemeļos, kur Ankara piekto dienu turpina ofensīvu pret kurdu vadītajiem spēkiem, svētdien vēsta Sīrijas oficiālā ziņu aģentūra SANA.

Sīkāku informāciju tā nesniedz, un nav zināms, kurp tieši nosūtīta armija.

Tikmēr kurdu amatpersona, kas vēlējusies saglabāt anonimitāti, pastāstījusi, ka kurdi risina sarunas ar Damasku.

"Saistībā ar Turcijas ofensīvu tiek izvērtētas visas iespējas," tā piebildusi. "[Damaskas] valdībai jāuzņemas atbildība, vēršoties pret agresiju."

Turcijas spēki un Ankaras atbalstītie Sīrijas nemiernieki, kas piedalās uzbrukumā kurdu kontrolētajām teritorijām, svētdien pavirzījušies dziļāk Sīrijas teritorijā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības sašutumu par operāciju, kas jau prasījusi civiliedzīvotāju dzīvības un likusi vismaz 130 000 cilvēkiem pamest mājas, turklāt Apvienoto Nāciju Organizācija brīdinājusi, ka šis skaitlis var trīskāršoties.

Tikmēr ASV aizsardzības ministrs Marks Espers paziņojis, ka prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu izvest no Sīrijas ziemeļiem līdz 1000 amerikāņu karavīru, jo Vašingtona konstatējusi, ka Turcija noskaņota virzīties tālāk uz dienvidiem un rietumiem, nekā sākotnēji prognozēts. Turklāt esot saņemta informācija, ka kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF) grib panākt vienošanos ar Sīrijas režīmu un Krieviju "par pretuzbrukumu turkiem ziemeļos", viņš piebildis.

Pēc Espera teiktā, tas nozīmē, ka "amerikāņu spēki nonāktu starp divām uzbrūkošām armijām, un tā ir ļoti nepieņemama situācija".

SDF nesen brīdināja, ka, turpinoties Turcijas ofensīvai, viņi vairs nespēs apsargāt cietumos un nometnēs ieslodzītos džihādistu grupējuma "Islāma valsts" kaujiniekus un viņu ģimenes locekļus, un svētdien ziņots, ka gandrīz 800 ārvalstu džihādistu tuvinieki izbēguši no Ain Īsas nometnes pēc apšaudes, ko rīkojuši Turcijai lojāli kaujinieki.

Kurdu vadītajiem spēkiem kā ASV sabiedrotajiem Sīrijā bijusi izšķiroša loma uzvarās pret "Islāma valsti", un šajā karā krituši aptuveni 10 000 kurdu spēku karotāju. Savukārt Ankara apsūdz SDF sakaros ar Turcijā aizliegto kurdu bruņoto grupējumu "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK).

Kā liecina Turcijas mediju ziņas, Ankara Sīrijas ziemeļos vēlas kontrolēt 30 kilometrus platu "drošības joslu", padzenot no turienes kurdus un izvietojot tur vairāk nekā trīs miljonus sīriešu bēgļu, kuri šobrīd patvērušies Turcijā. Lielākā daļa šo bēgļu nav kurdi.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans svētdien paziņojis, ka iecerētā drošības josla stiepsies no Kobanes rietumos līdz Hasekai austrumos, bet Haseku no Turcijas robežas šķir aptuveni 70 kilometri.

Viņš arī apgalvojis, ka Turcijas spēki jau ieņēmuši 109 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, kas ietver 21 ciemu.

Trampa nesenais lēmums atvilkt no Turcijas robežas Sīrijas ziemeļaustrumos ASV īpašo uzdevumu spēkus, kuri līdz tam aizsargāja kurdus no turku uzbrukuma, faktiski pavēra ceļu Ankaras operācijai pret Vašingtonas sabiedrotajiem kurdiem, lai gan Espers iepriekš apgalvoja, ka Vašingtona viņus nav pametusi.

Espera paziņojums par "drošu un pārdomātu" karavīru atvilkšanu liecina, ka Vašingtona atzinusi nespēju stāties pretī Turcijas apņēmībai novest savu ieceri līdz galam.