Tikai pāris dienu pēc tam, kad Šveicē simboliski tika pieminēta Picoli ledāja bojāeja, speciālisti pauduši bažas, ka jau tuvākajā laikā var sabrukt cits Alpu ledāj – Eiropas augstākās virsotnes Monblāna masīvā esošais Planplinsjū. Siltie laikapstākļi vasarā un rudenī var novest pie tā, ka atdalīsies aptuveni 250 000 kubikmetru liela ledus masa, un netālās Itālijas pilsētiņas Kurmajoras mērs Stefano Miserokči jau licis slēgt vairākus autoceļus un parūpēties, lai cilvēki neatrastos dažās naktsmītnēs, kas atrodas šī ledāja ceļā.
Pašlaik Ņujorkā notiekošajā ANO Ģenerālajā asamblejā lielākā uzmanība tiek pievērsta globālo klimata pārmaiņu jautājumam, un no saviem kolēģiem nav atpalicis arī Itālijas premjers Džuzepe Konte, kurš vakar no ANO tribīnes, vēstot par ledāja sabrukšanu, sacījis, ka tas ir vēl viens apliecinājums gaidāmajām kataklizmām un cilvēcei pienācis pēdējais brīdis, lai vienotos, kas darāms to novēršanai. Daži interneta mediji, reaģējot uz Dž. Kontes emocionālo runu, jau pasteidzās pavēstīt, ka ledājs varētu no zemes virsmas noslaucīt pilsētiņu ar visiem tās iedzīvotājiem, tomēr Kurmajoras domes pārstāvis Morēno Viljolini sarunā ar AP aicinājis lieki nedramatizēt situāciju. Beidzamajos divos mēnešos ledāja apakšējās daļas kustības ātrums tik tiešām dažreiz pārsniedz 50 centimetrus diennaktī, taču pat pašā sliktākajā gadījumā šī ledus masa nobruks faktiski neapdzīvotā ielejas daļā, kur atrodas vien dažas ganu būdas un tūristiem paredzētas naktsmītnes. Gan vietējie iedzīvotāji, gan ceļotāji jau pametuši šo ielejas daļu, bet vakar slēgta satiksme arī pa vairākiem ceļiem, ko varētu apdraudēt ledus blāķu nogruvums.
Pēc vietējo varasiestāžu domām, ir veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai novērstu traģēdiju, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka zudis iemesls runāt par problēmas būtību. Alpi ir viens no tiem reģioniem, kur globālo klimata pārmaiņu sekas nav pašas iespaidīgākās, toties ir acīm redzamas, norāda interneta ziņu vietne LiveScience.com, kā piemēru minot kalnu slēpotāju pieredzi ar desmitiem gadu ilgu stāžu. Mūsdienās, ieradušies savulaik iecienītajā kūrortā, viņi secina, ka apkārt ir tikai plikas kalnu nogāzes, bet no sniega ne vēsts. Prognozes liecina, ka jau līdz 2050. gadam aptuveni puse no Alpu ledājiem var kļūt par vēsturi, līdz šī gadsimta beigām izzudīs līdz pat 80% ledāju, bet atlikušo platība ievērojami samazināsies. Turklāt nav nekādu garantiju, ka ledāju kušanas temps būs vienmērīgs un neizraisīs iespaidīgas lavīnas vai nogruvumus, kas var apdraudēt apdzīvotās vietas.
