Lielbritānijas tūrisma operators "Thomas Cook" paziņo par bankrotu

© AP/Scanpix/LETA

Lielbritānijas tūrisma kompānija "Thomas Cook", kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, pirmdien paziņoja par bankrotu.

Līdz ar to atceltas visas ar "Thomas Cook" starpniecību veiktās rezervācijas.

Lielbritānijas valdība veic pasākumus, lai nogādātu mājās apmēram 150 000 "Thomas Cook" klientu, kas pašlaik atrodas ceļojumos. Šim nolūkam valdība noīrējusi vairākus desmitus lidmašīnu. Daļa klientu atgriezīsies Lielbritānijā ar regulārajiem reisiem.

Šī būs lielākā cilvēku evakuācija Lielbritānijas vēsturē kopš Otrā pasaules kara.

Par nogādāšanu Lielbritānijā "Thomas Cook" klientiem nebūs jāmaksā.

Pavisam pasaulē "Thomas Cook" organizētos ceļojumos pašlaik atrodas apmērm 600 000 cilvēku.

Vācijas valdība paziņojusi, ka par "Thomas Cook" Vācijas klientu nogādāšanu mājās rūpēsies apdrošināšanas kompānijas.

Lai gan aviokompānija "Thomas Cook" ir pārtraukusi lidojumus, "Thomas Cook" piederošā Vācijas lidsabiedrība "Condor" reisus turpina. "Condor" ir lūgusi Vācijas valdībai piešķirt tai ārkārtas aizdevumu, kas dotu iespēju tai turpināt lidojumus.

Tūrisma kompānija, kas darbību sāka pirms 178 gadiem, mēģināja piesaistīt 200 miljonus sterliņu mārciņu (227 miljonus eiro) no privātiem investoriem, taču šie pūliņi cietuši neveiksmi.

"Tāpēc uzņēmuma padome secinājusi, ka tai nav citas izvēles, kā veikt pasākumus, lai nekavējoties sāktu piespiedu likvidāciju," teikts "Thomas Cook" paziņojumā.

"Thomas Cook", kam ir sava lidmašīnu flote, gada apgrozījums bija apmēram 10 miljardi sterliņu mārciņu (aptuveni 11 miljardi eiro), un kompānija pārvadāja apmēram 20 miljonus klientu gadā.

Starp "Thomas Cook" piedāvātajiem galamērķiem bija Maldivija, Taizeme un Ķīna, taču kompānija lielākoties piedāvāja braucienus uz Vidusjūras kūrortiem, un šajā reģionā galvenie galamērķi bija Spānijai piederošā Maljorkas sala un Antalja Turcijā.

"Thomas Cook" grupai pieder apmēram 200 viesnīcas, kas darbojas ar dažādiem zīmoliem un aptuveni 100 lidmašīnas, kas izmanto zīmolus "Thomas Cook" un "Condor".

Kompānijai bija problēmas jau vairākus gadus, taču pēdējos mēnešos situācija strauji pasliktinājās.

Šā gada pirmajā pusgadā "Thomas Cook" cieta 1,5 miljardu mārciņu (1,7 miljardu eiro) zaudējumus. Uzņēmums tos skaidroja ar sīvo konkurenci, ko rada ceļojumu organizēšanas iespējas internetā, kā arī bažas par breksitu, kuru dēļ daudzi potenciālie klienti Lielbritānijā atlikuši ceļojumu plānus. Arī zemais mārciņas kurss samazinājis britu tūristu pirktspēju ārzemēs.

"Thomas Cook" parādu kopējā summa ir 1,7 miljardi mārciņu (aptuveni miljards eiro)

"Thomas Cook" lielākais īpašnieks ir Ķīnas konglometāts "Fosun", kam pieder 17% akciju.

Augusta beigās tika paziņots par 900 miljonu mārciņu (apmēram miljarda eiro) vērtu "Thomas Cook" glābšanas plānu. Tas paredzēja, ka "Fosun" uzņēmumā investētu 450 miljonus mārciņu (510 miljonus eiro), iegūstot 75% kompānijas akciju un 25% "Thomas Cook" piederošās aviosabiedrības "Condor" akciju. Savukārt kreditori un bankas rekapitalizācijas programmas ietvaros iepludinātu vēl 450 miljonus mārciņu, iegūstot 75% "Condor" akciju un 25% "Thomas Cook" akciju.

Tomēr kreditori pēc tam paziņoja, ka nepieciešami vēl 200 miljoni mārciņu (apmēram 225 miljoni eiro), lai nodrošinātu "Thomas Cook" darbības ilgtspējīgumu. Taču šo summu nav izdevies piesaistīt, tāpēc pieņemts lēmums par kompānijas bankrotu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais