VIDEO: Piemaskavā šonedēļ jau snidzis sniegs

Kās sociālā tīkla instagram lietotājs otrdien, 17.septembrī, publicējis video, kurā redzams, ka Maskavas pievārtē jau snidzis sniegs.

Kā liecina publicētā informācija, tad tobrīd gaisa temperatūra bijusi zem +7 grādu atzīmes. Tiesa, sinoptiķi gan norāda, ka nevienā meteoroloģiskajā stacijā šādi novērojumi nav reģistrēti.

Jau vēstīts, ka pirmdien, 23.septembrī, plkst.10.50 būs ekvinokcija un sāksies astronomiskais rudens.

Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.

Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par aptuveni desmit minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī, liecina portālā "timeanddate.com" pieejamie dati.

Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.

Astronomiskais rudens turpināsies līdz 22.decembrim, kad būs ziemas saulgrieži.

Gadalaikus iedala dažādi. Meteoroloģiskais jeb termālais rudens Latvijā jau ir iestājies, - tas notiek tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par +15 grādiem.

Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Kalendārais rudens vienmēr sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.

Turpretī solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.

Latvijas teritorijā rudens ekvinokcijas svinības jeb ražas svētki laika gaitā piesaistīti Miķeļa dienai jeb Miķeļiem, kas savulaik dēvēti arī par Mīkaļiem un Mīklāli. 29.septembris zināms kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim.

Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un Apjumībām, jo ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis - auglības un labklājības simbols.

Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi naktī uz 21.septembri Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte un ar rietumu vēju ieplūdīs siltāks gaiss, tomēr tai sekos aukstā fronte un nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra valsts austrumos naktīs noslīdēs nedaudz zem nulles. Reizēm gaidāms lietus.