Migrantu skaits pasaulē aizvadītās desmitgades laikā pieaudzis par 23% līdz 272 miljoniem un lielāko daļu migrantu uzņēmušas Eiropa un Ziemeļamerika, teikts jaunā ANO ziņojumā.
2019.gadā Eiropā dzīvoja 82 miljoni migrantu, bet Ziemeļamerikā 59 miljoni, teikts ziņojumā. Šiem reģioniem seko Ziemeļāfrika un Rietumāzija ar 49 miljoniem migrantu katra.
Salīdzinot ar 2010.gada situāciju, pasaulē migrantu skaits pieaudzis par 51 miljonu, teikts ANO Ekonomikas un sociālo jautājumu departamenta sagatavotajā ziņojumā.
No pasaules iedzīvotāju kopskaita migranti šobrīd sastāda 3,5%, savukārt 2000.gadā viņu proporcija bija tikai 2,8%.
Aplēses balstītas valstu statistikas ziņojumos par ārzemēs dzimušajiem iedzīvotājiem, tautas skaitīšanas datos par ārzemnieku skaitu valstī, iedzīvotāju reģistros un pētījumos par iedzīvotāju sastāvu.
"Šie dati ir kritiski svarīgi, lai saprastu migrantu un migrācijas svarīgo lomu kā izcelsmes, tā galamērķa valstīs," skaidroja ANO ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas un sociālajos jautājumos Liu Žeņmiņs.
"Kārtīga, droša, legāla un atbildīga cilvēku migrācija un mobilitāte" ir svarīga ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, viņš uzsvēra.
Puse no pasaules 272 miljoniem migrantu mīt tikai desmit valstīs, un pirmo vietu ar 51 miljonu ieņem ASV.
Vācija un Saūda Arābija ar 13 miljoniem katra ir nākamajās vietās. Tālāk seko Krievija ar 12 miljoniem, Lielbritānija ar desmit, Apvienotie Arābu Emirāti ar deviņiem, Francija, Kanāda un Austrālija katra ar astoņiem un Itālija ar sešiem miljoniem.
Izcelsmes valstu vidū pirmajā vietā ir Indija ar 18 miljoniem cilvēku, kas dzīvo citās valstīs. Tai seko Meksika ar 12 miljoniem, Ķīna ar 11, Krievija ar desmit un Sīrija ar astoņiem miljoniem, teikts ziņojumā.
