Desmit gadu laikā teju par trešdaļu pasaulē pieaudzis migrantu skaits, ziņo ANO

© pixabay

Migrantu skaits pasaulē aizvadītās desmitgades laikā pieaudzis par 23% līdz 272 miljoniem un lielāko daļu migrantu uzņēmušas Eiropa un Ziemeļamerika, teikts jaunā ANO ziņojumā.

2019.gadā Eiropā dzīvoja 82 miljoni migrantu, bet Ziemeļamerikā 59 miljoni, teikts ziņojumā. Šiem reģioniem seko Ziemeļāfrika un Rietumāzija ar 49 miljoniem migrantu katra.

Salīdzinot ar 2010.gada situāciju, pasaulē migrantu skaits pieaudzis par 51 miljonu, teikts ANO Ekonomikas un sociālo jautājumu departamenta sagatavotajā ziņojumā.

No pasaules iedzīvotāju kopskaita migranti šobrīd sastāda 3,5%, savukārt 2000.gadā viņu proporcija bija tikai 2,8%.

Aplēses balstītas valstu statistikas ziņojumos par ārzemēs dzimušajiem iedzīvotājiem, tautas skaitīšanas datos par ārzemnieku skaitu valstī, iedzīvotāju reģistros un pētījumos par iedzīvotāju sastāvu.

"Šie dati ir kritiski svarīgi, lai saprastu migrantu un migrācijas svarīgo lomu kā izcelsmes, tā galamērķa valstīs," skaidroja ANO ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas un sociālajos jautājumos Liu Žeņmiņs.

"Kārtīga, droša, legāla un atbildīga cilvēku migrācija un mobilitāte" ir svarīga ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, viņš uzsvēra.

Puse no pasaules 272 miljoniem migrantu mīt tikai desmit valstīs, un pirmo vietu ar 51 miljonu ieņem ASV.

Vācija un Saūda Arābija ar 13 miljoniem katra ir nākamajās vietās. Tālāk seko Krievija ar 12 miljoniem, Lielbritānija ar desmit, Apvienotie Arābu Emirāti ar deviņiem, Francija, Kanāda un Austrālija katra ar astoņiem un Itālija ar sešiem miljoniem.

Izcelsmes valstu vidū pirmajā vietā ir Indija ar 18 miljoniem cilvēku, kas dzīvo citās valstīs. Tai seko Meksika ar 12 miljoniem, Ķīna ar 11, Krievija ar desmit un Sīrija ar astoņiem miljoniem, teikts ziņojumā.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais