ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pēc vizītes Pakistānā aicinājis aktīvāk sniegt finansiālo palīdzību plūdos cietušajiem. Palielinoties infekcijas slimību izplatīšanās draudiem, pakistānieši vaino valdību, ka tā laikus nesniedzot palīdzību , tomēr, ja ņem vērā stihijas mērogus – tā skārusi piekto daļu valsts teritorijas –, ir saprotams, ka valdība netiek galā ar šo uzdevumu.
Svētdien ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns kopā ar Pakistānas prezidentu Asifu Alī Zardari helikopterā pārlidojis plūdu visvairāk skartos reģionus Pendžabas provincē, pēc tam daloties iespaidos par "sirdi plosošajiem" skatiem, kurus redzējis, vēsta AFP. "Šī katastrofa vēl ne tuvu nav beigusies. Joprojām līst, un lietus var turpināties nedēļām ilgi. ANO un starptautiskā sabiedrība cenšas pēc iespējas ātrāk sniegt nepieciešamo humāno palīdzību," uzsvēris ANO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka no plūdiem Pakistānā jau cietuši aptuveni 20 miljoni cilvēku. "Pakistānas iedzīvotājiem ir nepieciešama pārtika, teltis, medikamenti un tīrs ūdens," prioritātes deklarējis Bans Gimuns.
ANO jau paziņojusi par 460 miljonu dolāru lielas palīdzības piešķiršanu, taču Euronews norāda, ka paies laiks, kamēr šī nauda tiks pārvērsta konkrētā palīdzībā un nonāks līdz plūdos cietušajiem. ANO arī atzinusi, ka būs nepieciešami miljardiem dolāru, lai novērstu visas plūdu radītās sekas – atjaunotu infrastruktūru un sējumus, no jauna uzbūvētu plūdu nopostītās pilsētas un ciematus. A. Zardari sacījis, ka atjaunošanas darbi prasīšot vairākus gadus, bet Pakistānas premjers Jusufs Raza Gilani notikušo traģēdiju jau salīdzinājis ar situāciju, kāda izveidojās 1947. gadā pēc Indijas subkontinenta sadalīšanas un vardarbības starp hinduistiem un musulmaņiem.
AFP vēsta, ka humānās palīdzības organizācijas paudušas neapmierinātību ar palīdzības sniegšanas tempiem, norādot, ka sešu līdz astoņu miljonu pakistāniešu eksistence ir tieši atkarīga no šīs palīdzības. Medicīnas eksperti brīdinājuši par iespējamu infekcijas slimību uzliesmojumu – pagājušās nedēļas nogalē tika apstiprināti vairāki holeras gadījumi.
AP vēsta, ka aizvien biežāk un biežāk pakistānieši uzsāk protesta akcijas, sūdzoties par nepietiekamu palīdzību. Svētdienas vakarā simtiem saniknotu cilvēku bloķējuši vienu no lielceļiem netālu no Sukuras, apgalvojot, ka varas iestādes pret viņiem izturas kā pret dzīvniekiem. "Viņi mums pamet paciņas ar ēdienu, it kā mēs būtu suņi. Paciņu ir maz, un cilvēkiem nākas par tām cīnīties," sarunā ar AP sacījis Sukuras reģiona iedzīvotājs Kalu Mangiani, piebilstot, ka pārtikas dalīšana lielākoties notiek mediju klātbūtnē – pārējā laikā valdība, šķiet, aizmirsusi par cietušajiem. Jāpiebilst, ka aktīvu palīdzību plūdu upuriem sniedz islāmiskās organizācijas, un, piemēram, kustības Tāleban Pakistānas spārna līderi jau aicinājuši valdību atteikties no rietumvalstu finansiālās palīdzības, apgalvojot, ka korumpētās amatpersonas to vienalga izlaupīs. AP, atsaucoties uz ekspertiem, vēsta, ka valdības neveiksme cīņā pret plūdu sekām varētu radikalizēt Pakistānas sabiedrību.