Putins: Sarunas par gūstekņu apmaiņu ar Ukrainu atrodas noslēguma fāzē

 
©Mikhail Metzel/TASS/Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņojis, ka sarunas ar Ukrainu par "liela mēroga" gūstekņu apmaiņu tuvojas noslēgumam.

"Sarunās par apmaiņu mēs sasniedzam noslēguma fāzi (..), tā būs liela mēroga" gūstekņu apmaiņa, uzrunājot Vladivostokā notiekošā ekonomikas foruma dalībniekus, pavēstīja Putins, piebilstot, ka apmaiņas datums drīzumā tikšot paziņots.

Ar šiem izteikumiem Putins pirmo reizi publiski apliecinājis, ka šāda gūstekņu apmaiņa ar Ukrainu varētu notikt.

Īsi pirms Putina paziņojuma, Ukrainas tiesa ceturtdien atbrīvojusi no pirmstiesas apcietinājuma Vladimiru Cemahu, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas 2014.gadā.

Pagājušajā nedēļā no pirmstiesas apcietinājuma tika atbrīvots Krievijas ziņu aģentūras "RIA-Novosti" redaktors Kirils Višinskis, kuru Kijeva apsūdzējusi valsts nodevībā.

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Višinski apmainīt pret ukraiņu kinorežisoru Oļehu Sencovu, kuru Krievija notiesājusi par "terorismu".

Tomēr Zelenskis atteicies apstiprināt, ka Sencovs būs viens no tiem, kas tiks atbrīvots no Krievijas cietuma šīs gūstekņu apmaiņas ietvaros.

Putins ceturtdien arī izteicās, ka esot "grūti pieņemt lēmumu" par to personu apmaiņu, kuru atbrīvošanu pieprasījusi Kijeva, taču nevienu konkrētu uzvārdu neminēja.

Tomēr Kremļa saimnieks uzsvēra, ka gūstekņu apmaiņa būšot "milzu solis" abu valstu attiecību normalizācijas virzienā.

43 gadus vecais Sencovs kļuvis par šobrīd vispazīstamāko starp Krievijas cietumos esošajiem ukraiņu politieslodzītajiem.

Viņš tika aizturēts 2014.gadā un notiesāts par "teroraktu plānošanu" Krievijas okupētajā Krimas pussalā.

Starp personām, kuras varētu tikt atbrīvotas gūstekņu apmaiņas rezultātā, ir arī 24 ukraiņu jūrnieki, kurus Krievija pērn sagrāba Kerčas jūras šaurumā.

2014.gadā Krievija okupēja un vēlāk anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēc tam izvērsa militāro agresiju arī Ukrainas kontinentālajā teritorijā. Karadarbība Ukrainas austrumos jau prasījusi aptuveni 13 000 cilvēku dzīvības.