Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadiena: Vācijas prezidents lūdz piedošanu Polijai

© AFP/SCANPIX/LETA

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers svētdien Otrā pasaules kara sākuma 80.gadadienā lūdza piedošanu Polijai.

Šteinmeiers piedalījās ceremonijā Polijas vidienes pilsētā Veluņā, kas kara sākumā pirmā tika pakļauta nacistu gaisa spēku bombardēšanai.

"Es noliecos uzbrukuma Veluņai upuru priekšā. Es noliecos vācu tirānijas poļu upuru priekšā. Un es lūdzu jūsu piedošanu," sacīja Šteinmeiers gan vācu, gan poļu valodā.

"Tie bija vācieši, kas Polijā pastrādāja noziegumus pret cilvēci," teica Vācijas prezidents.

"Ļaujiet man kā Vācijas federālajam prezidentam jums apliecināt, ka mēs to nekad neaizmirsīsim," uzsvēra Šteinmeiers.

"Mēs gribam to atcerēties un mēs to atcerēsimies. Un mēs uzņemsimies atbildību, kāda mums pienākas atbilstoši vēsturei," piebilda Vācijas prezidents.

Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda ceremonijā nodēvēja nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā par barbarismu un kara noziegumu.

"Esmu pārliecināts, ka ši ceremonija ieies Polijas un Vācijas draudzības vēsturē," uzsvēra Duda un pateicās Šteinmeieram, ka viņš ieradies uz ceremoniju.

Varšavas Pilsudska laukumā svētdien notiks Otrā pasaules kara sakuma astoņdesmitās gadadienas piemiņas ceremonija, kurā teiks runas Duda, Šteinmeiers un ASV viceprezidents Maiks Penss.

Par Otrā pasaules kara sākuma datumu tiek uzskatīts 1939.gada 1.septembris, kad nacistiskās Vācijas karaspēks iebruka Polijā. Pēc šī uzbrukuma Vācijai pieteica karu Lielbritānija un Francija.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais