Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadiena: Vācijas prezidents lūdz piedošanu Polijai

© AFP/SCANPIX/LETA

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers svētdien Otrā pasaules kara sākuma 80.gadadienā lūdza piedošanu Polijai.

Šteinmeiers piedalījās ceremonijā Polijas vidienes pilsētā Veluņā, kas kara sākumā pirmā tika pakļauta nacistu gaisa spēku bombardēšanai.

"Es noliecos uzbrukuma Veluņai upuru priekšā. Es noliecos vācu tirānijas poļu upuru priekšā. Un es lūdzu jūsu piedošanu," sacīja Šteinmeiers gan vācu, gan poļu valodā.

"Tie bija vācieši, kas Polijā pastrādāja noziegumus pret cilvēci," teica Vācijas prezidents.

"Ļaujiet man kā Vācijas federālajam prezidentam jums apliecināt, ka mēs to nekad neaizmirsīsim," uzsvēra Šteinmeiers.

"Mēs gribam to atcerēties un mēs to atcerēsimies. Un mēs uzņemsimies atbildību, kāda mums pienākas atbilstoši vēsturei," piebilda Vācijas prezidents.

Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda ceremonijā nodēvēja nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā par barbarismu un kara noziegumu.

"Esmu pārliecināts, ka ši ceremonija ieies Polijas un Vācijas draudzības vēsturē," uzsvēra Duda un pateicās Šteinmeieram, ka viņš ieradies uz ceremoniju.

Varšavas Pilsudska laukumā svētdien notiks Otrā pasaules kara sakuma astoņdesmitās gadadienas piemiņas ceremonija, kurā teiks runas Duda, Šteinmeiers un ASV viceprezidents Maiks Penss.

Par Otrā pasaules kara sākuma datumu tiek uzskatīts 1939.gada 1.septembris, kad nacistiskās Vācijas karaspēks iebruka Polijā. Pēc šī uzbrukuma Vācijai pieteica karu Lielbritānija un Francija.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais