Brazīlija sola apdzēst ugunsgrēkus Amazones baseinā

 
©Reuters / Scanpix /LETA

Brazīlijas valdībai nācies pakļauties iekšējam un starptautiskajam spiedieniem, nosūtot desmitiem tūkstošus karavīru dzēst mežu ugunsgrēkus, kas plosās par pasaules plaušām dēvētajā Amazones baseinā. Dati par to, cik plaši ir ugunsgrēki, atšķiras, turklāt speciālisti norāda, ka paši lietusmeži nedeg – deg izcirtumi, kuros rosījušies mežcirtēji vai vietējie iedzīvotāji legāli un nelegāli mēģina ierīkot ganības vai audzēt kādu lauksaimniecības kultūru.

Mežu ugunsgrēki Amazones baseinā visu iepriekšējo nedēļu bija viena no visvairāk apspriestajām tēmām gan medijos, gan interneta sociālajos tīklos, atgādina AP. Ne visa informācija, kas nonāca līdz plašākiem sabiedrības slāņiem, bija korekta (daudzi internetā publicētie attēli uzņemti pirms vairākiem gadiem, bet citiem ar šo reģionu vispār nav nekādas saistības), taču pats fakts ir nenoliedzams - Brazīlijā un dažās kaimiņvalstīs mežu ugunsgrēku skaits patiešām ir krietni lielāks nekā pagājušogad ap šo pašu laiku. Par to liecina satelītuzņēmumi, kurus publiskojusi gan Brazīlijas kosmosa izpētes pārvalde, gan ASV NASA.

Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaro nonāca kritikas krustugunīs, kad atļāvās paziņot, ka nekas ārkārtējs nenotiekot, un pat pavēstīja, ka mežu ugunsgrēkus varētu būt sarīkojuši viņa politiskie pretinieki no kreiso aprindām - lai mazinātu valdības autoritāti.

Šie nepārdomātie izteikumi noveda pie starptautiska mēroga reakcijas - vairākās pasaules valstīs pie Brazīlijas vēstniecībām tika sarīkotas protesta demonstrācijas, bet dažu Eiropas valstu pārstāvji paziņoja, ka negrasās ratificēt ar Brazīliju un citām Mercosur bloka valstīm (Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju) noslēgto tirdzniecības vienošanos, kuras izstrādāšana ilga 20 gadus. Viens no skaļākajiem Brazīlijas kritiķiem ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izmantoja savu G7 samita namatēva statusu, lai šo jautājumu pašā augstākajā līmenī apspriestu ar kolēģiem, kuri arī piekrita - Brazīlijas valdība dara pārāk maz, lai novērstu šāda veida dabas katastrofas.

Interneta ziņu vietne LiveScience.com atgādina, ka plašais Amazones upes baseins tiek dēvēts par pasaules plaušām, jo tā lietusmeži (80% no tiem atrodas tieši Brazīlijas teritorijā) absorbē ievērojamu daudzumu ogļskābās gāzes un izdala skābekli. Šo mežu platību samazināšanās, kas novērojama jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, negatīvi ietekmē ekoloģisko situāciju ne tikai Dienvidamerikā, bet arī uz visas planētas. Virkne starptautisko vienošanos uzliek par pienākumu valstīm, tajā skaitā Brazīlijai, aizsargāt savus mežu resursus, taču Ž. Bolsonaro valdībai tiek pārmests, ka tā šos nolīgumus neievēro un pat veicina mežu iznīcināšanu. Pagājušajā nedēļā Brazīlijas prezidents, kurš apmeklēja vairākus Amazones baseina reģionus, sūdzējās, ka varas iestādēm nav resursu, lai cīnītos pret ugunsgrēkiem, jo vairāk tajos gadījumos, kad tie izraisīti tīši un aptver salīdzinoši nelielas platības. Ž. Bolsonaro arī norādīja, ka lielais ugunsgrēku skaits šogad ir nelabvēlīgas apstākļu sakritības rezultāts, jo daudzviet Brazīlijā iestājies karsts, sauss un vējains laiks. Tomēr sestdien pēc viņa rīkojuma uz sešiem valsts štatiem nosūtīti aptuveni 44 000 karavīru, kuriem uzdots piedalīties ugunsgrēku dzēšanā.

Kalifornijas universitātes docents Paulu Brandu sarunā ar AFP gan uzsvēris, ka Brazīlijas gadījumā cēloņi parasti tiek jaukti ar sekām. Mežu ugunsgrēki, kas izceļas daudzviet citur, piemēram, ASV, Portugālē, Grieķijā vai kā nesen Kanāriju salās, patiešām uzskatāmi par savvaļas ugunsgrēkiem, taču Brazīlijā situācija ir atšķirīga. «Pašos lietusmežos uguns neko tālu neizplatīsies, jo tie ir pietiekami mitri, bet aptuveni 30 metru augstumā esošās sausās koku galotnes uguns neaizsniegs,» skaidrojis speciālists. Viņš norādījis, ka ugunsgrēki, kurus tagad iespējams novērot arī no kosmosa, plosās vien izcirtumos, kur pamesti nogāzto koku zari un celmi. «Tā ir mežu iznīcināšanas pēdējā fāze,» sacījis P. Brandu, uzsverot, ka lielākā problēma ir nevis šie ugunsgrēki, bet gan mežu legāla, puslegāla vai nelegāla izciršana. Iemesli, kādēļ Amazones lietusmežu platība aizvien samazinās, ir vairāki. Kokrūpniekus interesē koksne, gaļas audzētājus - jaunas ganības liellopu ganāmpulkiem (Brazīlija ir lielākā liellopu gaļas eksportētāja pasaulē), sojas pupiņu un citu kultūru audzētājus - vieta jaunām plantācijām. Kopš stāšanās amatā Ž. Bolsonaro diezgan aktīvi iestājies par biznesa attīstību, liekot saprast, ka pret mežu izciršanu viņam iebilžu nav, taču starptautiskā spiediena un iespējama ekonomiskā embargo dēļ viņam savas domas var nākties mainīt.

 

Rīgas namu pārvaldnieks