Kanāda iebilst pret Krievijas atgriešanos pasaules ietekmīgāko valstu astotniekā, kamēr tā nebūs atstājusi Ukrainu, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda.
G7 valstu līderu tikšanās šajā nedēļas nogalē gaidāma Francijā, un ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paudis atbalstu Krievijas atkārtotai uzņemšanai G8, norādot, ka Maskavai būtu "daudz piemērotāk" atrasties pasaules lielvaru klubā.
"Domāju, ka mēs visi priecātos sveikt Krieviju, kas vēlētos atkal būt labās pozīcijās mūsu līdzīgi domājošo valstu grupā, valstu grupā, kas ievēro likuma varu, valstu grupā, kas ciena demokrātiju," teica Kanādas ārlietu ministre.
Tomēr viņa piebilda, ka vispirms Krievijai ir "jāparāda, ka tā vēlas to darīt, aizejot no Krimas un izbeidzot karu Donbasā" Ukrainas austrumos.
Krievija pasaules turīgāko demokrātiju grupai pievienojās 1997.gadā.
Frīlenda atzina, ka tolaik Krievijas uzņemšana elitārajā valstu klubā bija "pilnīgi pienācīga".
"G7 valstu kopiena sniedza roku Krievijai, kas kļuva demokrātiskāka, īstenoja reformas," viņa paskaidroja.
"Bet tad Krievija rupji pārkāpa starptautiskās tiesības, iebrūkot un anektējot Krimu un turpināja karu Donbasā," atgādināja Kanādas ārlietu ministre.
"Tādēļ Krieviju izslēdza" no G8 valstu grupas, teica Frīlenda.
No G8 Krievija tika izslēgta, kad 2014.gadā iebruka Ukrainā un anektēja tās Krimas pussalu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī tiek apsūdzēts par politisko pretinieku slepkavību Lielbritānijā un citviet Eiropā, kā arī mēģinājumiem manipulēt ar 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu, kurā uzvarēja Tramps.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jūnijā izteicās, ka atgriešanās pie G8 formāta, tajā atkal iekļaujot Krieviju, ir iespējama, ja Maskava pieliks būtiskus pūliņus Minskas vienošanās izpildei.
G7 valstu - ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas - līderi 24.-26.augustā tiksies samitā Francijas Biskajas līča piekrastes pilsētā Biaricā.