Vācijā katrs ceturtais iedzīvotājs ir ārvalstu izcelsmes

© Pixabay

Pērn ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju skaits Vācijā sasniedzis jaunu rekordu, liecina trešdien publiskotie statistikas dati.

Vācijas Federālā statistikas biroja dati liecina, ka ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju jeb 20,8 miljoni cilvēku ir ar imigrantu saknēm.

Par cilvēkiem ar ārvalstu izcelsmi tiek uzskatīti citu valstu pilsoņi un Vācijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši naturalizācijas ceļā, kā arī pilsoņi, kuriem vismaz viens no vecākiem nav dzimis kā Vācijas pilsonis.

Salīdzinājumā ar 2017.gadu pērn Vācijas iedzīvotāju skaits ar ārvalstu izcelsmi pieaudzis par 2,5%.

Statistiķi norada, ka 13,5 miljoni cilvēku ar ārvalstu saknēm nav dzimuši Vācijā, bet ir pirmās paaudzes imigranti.

Gandrīz puse aptaujāto sacījuši, ka uz Vāciju pārcēlušies ģimenes apstākļu dēļ, bet apmēram piektā daļa norādīja, ka lēmums saistīts ar profesionāliem apsvērumiem.

15% aptaujāto kā galveno iemeslu pārcelties uz Vāciju minēja patvēruma meklēšanu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais