Islandē simboliski atvadās no pirmā nokusušā ledāja

 
©EPA/STR

Simtiem cilvēku, to skaitā arī augsta ranga amatpersonas, svētdienas vakarā pulcējās Islandes rietumos – vietā, kur kādreiz atradās samērā prāvais Okjokulla ledājs, par kura kādreizējo esamību pašlaik liecina vien neliels ledus un sniega plankums. Nokusušā ledāja vietā uzstādītajā bronzas plāksnē iegravēta ziņa nākamajām paaudzēm, kuras vēstījums ir šāds – mēs zinām, ka notiek globālās klimata pārmaiņas, un aptuveni nojaušam, kā ar to cīnīties, bet to, vai mums tas izdevās, redzēsiet jau jūs.

Islandes Meteoroloģijas dienesta glacioloģijas speciālists Odurs Sigurdsons sarunā ar AFP norādījis, ka Islandē gadu tūkstošos radušies un izzuduši neskaitāmi ledāji, taču Okjokulls ir pirmais, kura izkušanu izdevies diezgan precīzi dokumentēt. 1890. gadā šā ledāja platība bija aptuveni 16 kvadrātkilometru, vēl 1986. gadā NASA uzņemtie fotoattēli liecināja, ka tā platība ir vairāki kvadrātkilometri, taču 2012. gadā tā vairs nepārsniedza 0,7 kvadrātkilometrus. Platība šajā gadījumā, protams, ir nozīmīga, taču, kā uzsvēris O. Sigurdsons, vēl svarīgāks ir cits aspekts. Proti, ledus un sniega segas biezums bija samazinājies zem 40 metru atzīmes, kas nozīmē, ka šī masa vairs nevar virzīties uz priekšu iekšējā spiediena dēļ, un tādēļ šis sniega un ledu blāķis vairs nav uzskatāms par ledāju. Tādēļ 2014. gadā Okjokulls oficiāli tika pasludināts par Islandes pirmo mirušo ledāju.

Iemesls, kādēļ piemiņas ceremonija tika rīkota tieši šogad, ir samērā vienkāršs. Jau otro gadu pēc kārtas Rietumeiropu piemeklējuši postoši karstuma viļņi, un izņēmums nav arī Islande, kur ledāji kūst samērā strauji, lai gan ne tik ātri kā Grenlandē. Islandiešu publicists Andri Snērs Magnasons, kurš sacerējis vēstījumu nākamajām paaudzēm, norādījis - ja nekas nemainīsies, nākamo 200 gadu laikā Islande, kuras 11% teritorijas pašlaik klāj ledāji, zaudēs visus šos unikālos dabas objektus, kuru pašlaik ir ap 400. Viņa brīdinājums nav parasta uzmanības piesaistīšana vai panikas celšana. ASV Raisa universitātes zinātnieki Kaimīna Hova un Dominiks Boijers apstiprinājuši, ka situācija patiešām ir dramatiska un nepieciešams rīkoties, lai samazinātu arktisko ledāju kušanu. Līdzīgu viedokli paudušas arī Islandes premjere Katrīna Jakobsdtira un bijusī Īrijas premjere Mērija Robinsone, kuras arī bija ieradušās uz ledāja simbolisko apbedīšanas ceremoniju. Ziemeļvalstis jau iepriekš vienojušās, ka cīņai pret globālajām klimata izmaiņām nepieciešams mobilizēt visus spēkus un rīkoties izlēmīgi, jo tieši mūsu planētas ziemeļu un dienvidu polu tuvumā šīs pārmaiņas izpaužas viskrasāk.

 

Rīgas namu pārvaldnieks