No 31.oktobra ES pilsoņi vairs nevarēs kā līdz šim ieceļot Lielbritānijā

© AFP/ SCANPIX/LETA

Lielbritānija pirmdien paziņojusi, ka nekavējoties pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī pārtraukts bloka pilsoņu brīvo ieceļošanu.

"Pārvietošanās brīvība tās pašreizējā formā beigsies 31.oktobrī, kad Apvienotā Karaliste pametīs ES," norādīja Dauningstrītas pārstāve.

Viņa piebilda, ka valdība plāno padarīt stingrākus ierobežojumus sodītu personu ieceļošanai.

"Citas izmaiņas jaunajā imigrācijas sistēmā, kas stāsies spēkā 31.oktobrī, šobrīd tiek izstrādātas," pavēstīja valdības pārstāve.

Aptuveni 3,6 miljoniem ES pilsoņu, kas šobrīd dzīvo Lielbritānijā, jau pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona priekšteces Terēzas Mejas laikā tika ieteikts pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, taču to līdz šim izdarījis tikai aptuveni miljons cilvēku.

Mejas valdība janvārī paziņoja, ka apturēs brīvo ES pilsoņu ieceļošanu tiklīdz tas būs iespējams, taču pārejas periodā saglabās līdzšinējo kārtību.

Likumu grozījumi, kas saistīti ar šo jautājumu, iestrēguši parlamentā, kur valda nevienprātība par breksitu.

Džonsons izteicies, ka pēc izstāšanās no ES dotu priekšroku imigrācijas sistēmai, kas orientēta uz ieceļotāju prasmju izvērtēšanu, taču Dauningstrīta vēl nav nākusi klajā ar detalizētu likumprojektu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais