Krievijas helikopteru bāzes izveide Somu līča Hoglandes salā būtiski nemaina Igaunijas drošības situāciju, jo Igaunijas gaisa telpu pietiekami droši apsargā NATO spēki, taču daudz vairāk būtu jāraizējas par kaimiņvalsts sauszemes spēku koncentrāciju pie Igaunijas austrumu robežām, uzskata aizsardzības ministrs Jiri Luiks.
Par šādas bāzes ierīkošanu salā, ko no Igaunijas krasta šķir aptuveni 55 kilometri un no Somijas - 40 kilometri, pagājušajā nedēļā paziņoja Krievijas Rietumu militārā apgabala preses dienests, norādot, ka tā izbūvēta īpašu taktisko mācību laikā, bet paredzēta pastāvīgai izmantošanai. Šai informācijai, ko sākotnēji izplatīja Krievijas ziņu aģentūra TASS, lielu uzmanību pievērsa gan Igaunijas, gan citu valstu mediji.
Salā ierīkoti pieci helikopteru pacelšanās un nolaišanās laukumi un visa nepieciešamā infrastruktūra - dispečeru punkts, meteoroloģiskā stacija, degvielas uzpildes komplekss, tehniskās apkopes centrs un īpašs apgaismojums - un tā spēs uzņemt visu tipu kaujas un transporta helikopterus, kas darbojas Rietumu kara apgabalā.
Kā intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis aizsardzības ministrs, Igaunijai nebūtu īpaši jāuztraucas par pieciem helikopteriem Hoglandes salā, bet gan par Krievijas Pleskavas un Ļeņingradas apgabalos izvietotajiem sauszemes spēkiem.
"Tur mēs vairs nerunājam par pieciem, bet simts vai pat vairāk helikopteriem," viņš uzsvēris.
Eksperti atzīst, ka Hoglandes helikopteru bāzes izveide liecina par Maskavas centieniem paplašināt savu militāro klātbūtni uz rietumiem, cik vien tālu iespējams.
Luiks aicinājis pievērst uzmanību apstāklim, ka ziņu par šo helikopteru bāzi izplatījusi Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS, un tas liecina, ka šis Maskavas solis vērsts uz iebiedēšanu un bažu vairošanu.
Viņš atgādinājis, ka pastiprināta Krievijas mediju uzmanība Hoglandei pievērsta jau kopš jūlija beigām, kad salu apmeklēja prezidents Vladimirs Putins. "Atcerieties, cik lepni viņš batiskafā nira pie Hoglandes krastiem. Skaidrs, ka tur jau tobrīd atradās personāls un ekipējums. Bet, kopumā runājot, iemesla satraukumam nav," spriedis ministrs.
Arī Krievijas neatkarīgais militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers uzskata, ka Hoglandes bāze šobrīd Igauniju neapdraud, jo vērtējama kā palīginfrastruktūra, bet bīstamāka tā varētu būt Somijai, ja tur gadījumā tiktu izvietotas raķetes. Arī viņš norādījis uz saistību starp bāzes rašanos un Putina vizīti salā.
Pēc Felgenhauera teiktā, pats helikopteru lidlauks "ne ar ko īpašu nav bīstams, kamēr tur nav parādījušās vēl kādas lietas, kuras varētu parādīties un varētu arī neparādīties. "Piemēram, ja tur tiktu izvietots komplekss 'Bastion" vai [zenītraķetes] S-400. Šobrīd tas, visticamāk, saistīts ar to, ka tur pabija prezidents Putins un ienira Somu līcī. Iespējams, tika nospriests - varbūt viņš vēl kādreiz atbrauks, varbūt viņam tur iepatikās," izteicies eksperts.
Pagājušajā gadā Krievija Hoglandē ierīkoja arī radiolokācijas staciju.