Pastiprinās investoru bažas par globālo ekonomiku, saasinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam

© AP / Scanpix / LETA

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati "atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds", savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas "UniCredit" un Vācijas "Commerzbank" akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo" akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums samazinājās līdz daudzu gadu zemākajam līmenim, bet Francijas un Vācijas obligāciju ienesīgums sasniedza jaunus rekordzemus līmeņus.

Sekojot bažām par ekonomiku, preču tirgos pieauga zelta cena, bet kritās naftas cenas. Zelta cena pirmoreiz kopš 2013.gada pārsniedza 1500 ASV dolārus par unci.

Naftas cenas kritās pēc ASV Enerģētikas ministrijas ziņojuma par naftas rezervju negaidītu palielināšanos, kas ir pieprasījuma samazināšanās pazīme.

Eiropas biržās tirdzniecības sesija sākās uz pozitīvas nots, ko vēlāk nomainīja kritums, sekojot tendencēm Volstrītā.

Akciju cenām Volstrītā atkal pieaugot, atsākās arī kāpums Eiropas biržās, un Eiropas biržu indeksi lielākoties noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 4,7% līdz 51,09 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 4,6% līdz 56,23 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 26 007,07 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 2883,98 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 7862,83 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,4% līdz 7198,70 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,7% līdz 11 650,15 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,6% līdz 5266,51 punktam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1199 līdz 1,1203 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,2171 līdz 1,2140 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 106,47 līdz 106,23 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 92,01 līdz 92,26 pensiem par eiro.

Pasaulē

Pēc aviokatastrofas Viļņā publiski tiek izvirzītas iespējamās notikuma versijas . Pēc Lietuvas policijas datiem, lidmašīnai ārēji bojājumi nav redzami, tāpat kā nav informācijas par ugunsgrēku vai sprādzienu lidmašīnas iekšienē . Aviācijas eksperts gan atzīmē, ka ārējie spēki katastrofas izraisīšanai nav nepieciešami – pietiek ar darbības traucējumiem lidmašīnas iekšienē vai apzinātu elektromagnētisko viļņu novirzi, lai mulsinātu pilotus, vēsta Lietuvas TV3.