Lai gan paši nepiedalās, trešā daļa maskaviešu atbalsta protestētāju akcijas

© Sputnik / Scanpix/LETA

Apmēram trešdaļai jeb 37% Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret protesta akcijām, kas Maskavā notiek saistībā ar atteikumu reģistrēt opozīcijas kandidātus pilsētas domes vēlēšanām, liecina sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

No tiem, kuri atbalsta protesta akcijas, 26% norādījuši, ka tajās nav piedalījušies, 9% pieļauj iespēju piedalīties, bet 2% atzinuši, ka ir piedalījušies protestos.

Negatīvi protesta akcijas vērtē 27% aptaujāto, savukārt neitrāla vai vienaldzīga attieksme ir 30% respondentu.

29% aptaujāto uzmanīgi seko protesta akcijām un ar tām saistītajiem notikumiem, 49% respondentu par protestiem ir "kaut ko dzirdējuši", bet 29% aptaujāto par protestiem pirmo reizi esot uzzinājuši aptaujas laikā.

Aptauju pēc Pilsoniskās sabiedrības attīstības fonda pasūtījuma veicis nevalstiskais Jurija Levadas analītiskais centrs.

Aizvadīto nedēļu laikā tūkstošiem maskaviešu iesaistījušies protestos pret varasiestāžu atteikumu reģistrēt 8.septembrī paredzētajām Maskavas pilsētas domes vēlēšanām vairākus populārus opozīcijas politiķus.

Varasiestādes uz protestiem reaģējušas ar represijām, ierosinot lietas par "masu nekārtībām", un divu demonstrāciju gaitā aizvadītajās divās nedēļās aizturējušas teju 2400 cilvēku.

Pasaulē

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Svarīgākais