Apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo 17 valstīs, kuru ūdens resursi ir ārkārtīgi nepietiekami to vajadzībām, liecina otrdien publicēts ziņojums.
Pasaules resursu institūta (WRI) Ūdensvadu ūdens riska atlantā valstis tika novērtētas pēc ūdens resursu nepietiekamības, sausuma riska un upju plūdu riska.
17 vissmagāk skartajās valstīs "lauksaimniecība, rūpniecība un pašvaldības vidēji gadā patērē 80% no pieejamajiem virszemes un pazemes ūdeņiem", konstatēja WRI.
"Kad pieprasījums sacenšas ar piedāvājumu, pat nelieli sausuma šoki [..] var radīt smagas sekas" - tādas kā nesenās ūdens krīzes Keiptaunā, Sanpaulu un Indijas lielpilsētā Čennajā.
17 valstis ar vislielāko ūdens resursu nepietiekamību ir Katara, Izraēla, Libāna, Irāna, Jordānija, Lībija, Kuveita, Saūda Arābija, Eritreja, Apvienotie Arābu Emirāti (AAAE), Sanmarīno, Bahreina, Indija, Pakistāna, Turkmenistāna, Omāna un Botsvāna.
"Ūdens resursu nepietiekamība ir vislielākā krīze, par kuru neviens nerunā. Tās sekas ir skaidri redzamas pārtikas nedrošības, konfliktu un migrācijas, un finanšu nestabilitātes formā," sacīja WRI vadītājs Endrū Stīrs.
12 no šīm 17 valstīm atrodas Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Savukārt Indijā, kas ir 13.vietā starp šīm 17 valstīm, iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā pārējās 16 valstīs kopā.
"Nesenā ūdens krīze Čennajā piesaistīja globālu uzmanību, bet hronisku ūdens resursu nepietiekamību pieredz arī dažādi Indijas rajoni," sacīja bijušais Indijas ūdens ministrs Šaši Šekhars.
Viņš piebilda, ka šis WRI instruments var palīdzēt varas iestādēm identificēt riskus un noteikt to prioritātes.