Pēc ietekmes zaudēšanas Irākā un Sīrijā teroristu grupējumam "Islāma valsts" joprojām ir pieejami aptuveni 300 miljoni ASV dolāru (268 miljoni eiro), teikts ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ziņojumā.
Šajā ziņojumā ANO Drošības padomei par grupējuma radītajiem draudiem brīdināts, ka klusums "Islāma valsts" uzbrukumos var būt pārejošs.
ANO eksperti pagājušajā nedēļā citā ziņojumā Drošības padomei brīdināja, ka "Islāma valsts" vēlas konsolidēties un radīt apstākļus varas atgūšanai Irākā un Sīrijā. Arī šajā ziņojumā brīdināts, ka pašreizējais klusums uzbrukumos var neturpināties ilgi, iespējams, pat ne līdz 2019.gada beigām.
Gutērreša ziņojumā norādīts, ka teritoriju zaudēšana atņēma grupējumam iespējas gūt peļņu no naftas atradnēm un vietējiem iedzīvotājiem, taču grupējums, domājams, ir spējīgs novirzīt līdzekļus teroraktu īstenošanai Irākā, Sīrijā un citās valstīs.
Vēl viens ienākumu avots "Islāma valstij" varētu būt nolaupītās senlietas no Irākas, norādīts ziņojumā. Cilvēki, kas atgriezušies no konflikta zonām, stāstījuši, ka "Islāma valstij" ir speciāla vienība, kas atbildīga par šādu priekšmetu pārdošanu.
"Sīkākas ziņas par tirgotajām senlietām un visu uzglabāto senlietu pašreizējā atrašanās vieta zināma tikai "Islāma valsts" līderiem," atzina Gutērrešs.
Viņš norādīja, ka grupējums cenšas panākt finansiālu pašpietiekamību, izmantojot savus atbalstītājus citur Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijā.
Gutērrešs piebilda, ka kopš 2017.gada Sīrijā veidots tāds pats slepens "Islāma valsts" tīkls provinču līmenī, kāds attīstījies Irākā. Grupējuma kaujinieki, tostarp augsta ranga personas, patvērušās reģionos, kur karadarbība turpinās.
"Islāma valsts" darbības Irākā, tostarp sējumu dedzināšana, ir vērsta uz to, lai novērstu "normalizēšanos un atjaunošanos" cerībā, ka vietējie iedzīvotāji galu galā vainos Irākas varasiestādes, norādīja Gutērrešs, piebilstot, ka līdzīga pieeja sagaidāma Sīrijā.
Ziņojumā arī paustas bažas par draudiem, ko rada "Islāma valsts" kaujinieki un to ģimenes, kas atgriežas no konflikta zonām.
Atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, ziņojumā teikts, ka vidēji 25% ārvalstu kaujinieku ir nogalināti un 15% atrašanās vieta nav zināma.
"Attiecinot uz aptuveno sākotnējo skaitu 40 000, kas pievienojās ["Islāma valsts"] kalifātam, šie procenti liecina, ka dzīvi ir 24 000 līdz 30 000 ārvalstu teroristu kaujinieku," teikts ziņojumā.
ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta jūnijā sacīja, ka Irākā un Sīrijā aizturēti vairāk nekā 55 000 iespējamo "Islāma valsts" kaujinieku un viņu ģimenes locekļu.
Lielāko daļu aizturējuši Irākas valdības spēki un ASV atbalstītie Sīrijas Demokrātiskie spēki. Aizturētie nāk no aptuveni 50 valstīm.
Vienā nometnē Sīrijas ziemeļaustrumos vien atrodas vairāk nekā 11 000 "Islāma valsts" kaujinieku radinieku, sacīja Bačeleta.
Gutērrešs brīdināja, ka draudiem, ko īstermiņā rada pieaugušie aizturētie un vidējā un ilgtermiņā nepilngadīgie, kas bieži ir traumēti un var tikt viegli pievērsti radikālām idejām, ir potenciāls pieaugt, atstājot sekas uz sociālo integrāciju un radot potenciālo vardarbības risku, tostarp teroraktus nākotnē.
Gutērrešs uzsvēra, ka ANO sistēma ir gatava palīdzēt valstīm reintegrēt un rehabilitēt vīriešus, sievietes un bērnus, kas "Islāma valsts" darbības dēļ palikuši bez mājokļa, īpaši konfliktu zonās.
