Pieredzējusī bulgāru ekonomiste Kristalina Georgijeva kļuvusi par Eiropas Savienības kandidāti uz vakanto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja amatu. Cīņa par nomināciju izvērtusies diezgan sīva, un tā dēvēto kvalificēto vairākumu ES valstu finanšu ministru balsojumā K. Georgijevai nav izdevies iegūt. Jaunais SVF izpilddirektors tiks izvēlēts 4. oktobrī, un kopš organizācijas dibināšanas šis amats tradicionāli bijis Eiropas pārstāvju pārziņā. Lai tā notiktu arī šoreiz, nāksies mainīt fonda statūtus, jo saskaņā ar pašreizējiem bulgāru ekonomiste ir par vecu, lai ieņemtu augsto amatu.
SVF izpilddirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad līdzšinējo fonda vadītāju Kristīni Lagārdu ES valstu līderi izraudzījās par nākamo Eiropas Centrālās bankas prezidenti, atgādina AFP. Cerības, ka savienības dalībvalstīm ātri izdosies vienoties par visus apmierinošu kandidatūru, nepiepildījās - augstajam amatam tika izvirzīti pieci kandidāti, un Francija, kas šoreiz ir atbildīga par nomināciju, nolēma, ka ES finanšu ministriem nāksies balsot par to, kuru no viņiem virzīt apstiprināšanai SVF. Reuters vēsta, ka piektdienas diskusijas un divas balsojuma kārtas ilgušas 12 stundas, skaidri iezīmējot pretrunas starp savienības ziemeļu un dienvidu valstīm.
Vēl pirms balsojuma pirmās kārtas tika atsauktas Spānijas ekonomikas ministres Nadjas Kalvinjo un Portugāles finanšu ministra Mariu Sentena kandidatūras, bet pirms otrās no tālākas cīņas izstājās bijušais eirokomisārs Olli Rēns, kurš pašlaik ir Somijas centrālās bankas prezidents. Balsošanas otrajā kārtā K. Georgijevas vienīgais pretinieks bija kādreizējais Nīderlandes finanšu ministrs un eirogrupas prezidents Jerūns Deiselbūms. Interneta ziņu vietne EurActiv.com norāda, ka viņu atbalstījusi Vācija, Nīderlande un Ziemeļvalstis, taču ar to izrādījies par maz. Pret J. Deiselblūma kandidatūru stingri iebildušas kontinenta dienvidu valstis ar Grieķiju priekšgalā - tās nav aizmirsušas, ka savulaik tieši viņš bijis viens no tiem, kurš uzspiedis stingro taupības politiku, turklāt atļāvies diezgan nediplomātiskus izteikumus par dzīvošanu pāri līdzekļiem. Ar Grieķiju, Itāliju un Portugāli bloķējušās arī Eiropas centrālās un austrumu daļas valstis, kurām nesenajā ES vadošo amatu pārdalē nācās palikt bešā.
Otrajā balsošanas kārtā K. Georgijevu atbalstījušas 16 no 28 ES dalībvalstīm. Tiesa, to iedzīvotāju skaits ir tikai 57% no ES iedzīvotāju kopējā skaita, nevis 65%, kā to paredz kvalificētā vairākuma nosacījumi. Taču ņemot vērā to, ka J. Deiselblūms publiski atzinis savu zaudējumu, Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs varēja paziņot, ka ES kandidāts SVF vadītāja amatam ir izvēlēts. Jāpiebilst, ka arī Francija atbalstīja K. Georgijevu, un beidzamo mēnešu laikā šis ne tuvu nav vienīgais gadījums, kad Parīzes un Berlīnes pozīcijas bijušas atšķirīgas. Vairāki politologi pat norādījuši, ka Vācijas atbalstītā kandidāta zaudējums (gluži tāpat kā gadījumā ar Manfrēdu Vēberu, kurš neieguva cerēto Eiropas Komisijas prezidenta amatu) liecina par to, ka šīs valsts kancleres Angelas Merkeles ietekme uz savienībā notiekošajiem procesiem būtiski mazinājusies.
SVF izpilddirektora vēlēšanas ieplānotas 4. oktobrī, bet kandidātu pieteikšanās turpināsies līdz 6. septembrim, vēsta vācu raidkorporācija Deutsche Welle. Kā iespējamie K. Georgijevas konkurenti uz amatu minēti bijušais Meksikas bankas vadītājs Agustīns Karstenss un Dienvidāfrikas Republikas centrālās bankas vadītājs Lesetdža Kganjago, turklāt pastāv iespēja, ka pēdējā brīdī savu kandidatūru izvirzīs arī Apvienotā Karaliste - pat neraugoties uz to, līdz tam laikam Brexit process vēl nebūs pabeigts un oficiāli valsts joprojām atradīsies ES sastāvā. Tomēr K. Georgijevas izredzes tiek vērtētas visaugstāk, jo nerakstīta vienošanās, kas tiek ievērota kopš SVF dibināšanas 1945. gadā, paredz - šo organizāciju vada Rietumeiropas pārstāvis, savukārt Pasaules bankas vadītāja amatu ieņem ASV virzīts kandidāts. ASV un Eiropas valstīm ir vairākums balsu SVF padomē, kas izvēlas organizācijas vadītāju, un, neraugoties uz to, ka attīstības valstis paudušas vēlmi mainīt šo kārtību, pārbalsot vienoto bloku tām nav izredžu. Pašlaik K. Georgijevas kandidatūru apdraud vien SVF nolikums, kas paredz, ka par fonda izpilddirektoru var kļūt persona, kas jaunāka par 65 gadiem. Bulgāru ekonomistei 13. augustā apritēs 66 gadi, taču B. Lemērs jau esot vienojies ar saviem eiropiešu un amerikāņu kolēģiem par labojumiem statūtos, kas līdz oktobrim tiks apstiprināti SVF padomē, ziņo Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.
K. Georgijeva ekonomistes izglītību ieguvusi sociālistiskajā Bulgārijā, bet pēc Padomju Savienības un tās vadītā bloka izjukšanas savas zināšanas papildinājusi gan Londonas ekonomikas skolā, gan Masačūsetsas tehnoloģiju institūtā, gan Hārvarda biznesa skolā. Kopš 1993. gada viņa strādājusi Pasaules bankā, veicot iespaidīgu karjeras lēcienu un no 2008. līdz 2010. gadam ieņemot tās viceprezidenta amatu. 2010. gadā viņa kļuva par ES komisāri starptautiskās sadarbības un attīstības jautājumos, lielu uzmanību pievēršot vides aizsardzībai. No 2014. līdz 2016. gadam K. Georgijeva bija ES budžeta komisāre, bet no šī amata atkāpās, lai kandidētu uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Pēc piedzīvotās neveiksmes vēlēšanās viņa atgriezās Pasaules bankā, kur ieņem otru augstāko amatu - pagājušonedēļ K. Georgijeva paziņoja, ka dosies neapmaksātā atvaļinājumā uz laiku, līdz noskaidrosies, vai viņa vadīs SVF. AFP atgādina, ka pirms dažiem mēnešiem K. Georgijevas kandidatūra tika apsvērta Eiropadomes prezidenta amata kontekstā.
