Kopš Meksikas programmas sākuma ASV patvērums nav piešķirts nevienam imigrantam

Kopš ASV administrācija pirms vairāk nekā pieciem mēnešiem pieņēma jaunu programmu, saskaņā ar kuru nelegālajiem imigrantiem jāgaida Meksikā savu lietu izskatīšana ASV tiesās, patvērums nav piešķirts nevienam, secināts pirmdien publiskotā pētījumā.

Milzīga problēma nelegālajiem imigrantiem ir juridiskā pārstāvība.

Sirakjūsas Universitātē pirmdien publiskotais pētījums sniedz pārskatu par nelegālo imigrantu dokumentiem tiesās no janvāra līdz jūnija beigām. Pētījumā tika secināts, ka no 1155 lietām, kas izskatītas jaunās programmas ietvaros, tikai 14 lietās jeb 1,2% gadījumu nelegālajiem imigrantiem bijusi juridiskā pārstāvība.

Pētījumā norādīts, ka tikai dažiem patvēruma meklētājiem, kuri bijuši spiesti palikt Meksikā, izdevies sagādāt sev juridisko pārstāvību gaidāmajām tiesām.

Imigrācijas tiesās valdībai nav pienākums nodrošināt lūguma iesniedzējiem bezmaksas advokāta pakalpojumus. Nelegālajiem imigrantiem ir tiesības uz advokātu, bet viņiem pašiem tas jānoalgo vai jāatrod kāds, kurš uzņemtos viņu lietas bez maksas.

Taču juridiskā pārstāvība ievērojami palielina personas izredzes saņemt patvērumu. Dati liecina, ka nelegālajiem imigrantiem, kurus pārstāv advokāti, ir piecas reizes lielākas izredzes saņemt patvērumu nekā migrantiem bez advokātiem, secināts pētījumā.

Saskaņā ar jauno politiku, kuras oficiālais nosaukums ir Migrantu aizsardzības protokols (MPP), patvēruma meklētāji, kuri apgalvo, ka viņiem dzimtenē draud vajāšana, tiek nosūtīti uz Meksiku, kur tiem jāgaida savu lietu izskatīšana ASV tiesās.

Iepriekš nelegālajiem imigrantiem, kas intervijās ar ASV amatpersonām spēja pārliecināt, ka baidās no vajāšanas savā zemē, tika atļauts gaidīt savu lietu izskatīšanu ASV, parasti migrantu centros vai pie ģimenes locekļiem, kas jau apmetušies uz dzīvi Savienotajās Valstīs.

Advokāti Sandjego nebija pārsteigti par juridiskās pārstāvības trūkumu nelegālajiem imigrantiem.

"Ik dienu tiek saņemti izmisīgi zvani advokātiem ar lūgumu palīdzēt," apstiprināja kāds Sandjego imigrācijas lietu advokāts, piebilstot, ka advokāti izveidojuši speciālas grupas sociālajos tīklos, kur teju katru dienu tiek saņemti lūgumi pēc palīdzības.

Sandjego vairums advokātu, kuri pārstāv nelegālos imigrantus, strādā bezpeļņas organizācijās, piemēram, Ebreju ģimeņu centrā un Amerikas Pilsonisko brīvību apvienības (ACLU) reģionālajā nodaļā.

Privātiem advokātiem, kuri uzņemas imigrantu lietas, nopietna problēma ir loģistika, pārstāvot personu, kas atrodas citā valstī.

Patvēruma lietas ir vienas no laikietilpīgākajām un sarežģītākajām lietām imigrācijas tiesās. Parasti advokāts tiekas ar klientu vairākas reizes, lai pierādītu bažas par vajāšanu migranta dzimtenē, sagādātu no šīs valsts medicīniskos datus un informāciju no policijas reģistriem un nokārtotu citas nepieciešamās lietas.

"Pēc iedabas patvēruma lietas ietver ļoti personiskus stāstus par vajāšanu, pāridarījumiem, bieži vien par spīdzināšanu un izvarošanu. Tāpēc tā nav saruna, kas kādam būtu jāveic no publiskā telefona bezpajumtnieku patversmē ar nezināmu advokātu citā valstī," sacīja advokāts no Sandjego.

Turklāt tikšanās ar vienu klientu Tihuanā aizņem veselu dienu, ja ierēķina ceļu turp un atpakaļ, piebilda advokāts.

Kopš jaunās MPP programmas ieviešanas janvārī patvērums nav piešķirts nevienam nelegālajam imigrantam. Programmas ietvaros izskatītas tikai 1155 lietas, bet uz izskatīšanu gaida vēl vairāk nekā 12 900 lietu.

No 1155 lietām, kas izskatītas, 285 lietās dots rīkojumus imigrantus deportēt. Vairums šo rīkojumu pieņemti bez patvēruma lūdzēju klātbūtnes, jo viņi nav ieradušies tiesā. Tikai 21 gadījumā rīkojums par deportēšanu pieņemts pēc lietas būtības un nevienā no šiem gadījumiem imigrantu nav pārstāvējis advokāts.

Citas lietas slēgta dažādu iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka ASV imigrācijas un muitas dienestu darbinieki nav pienācīgi informējuši patvēruma lūdzējus par viņu tiesas datumiem, secināts pētījumā.