1969.gada 21. jūlijā pulksten 02:56 Nils Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kas uzkāpa uz Mēness virsmas. Šajā brīdī viņš teica leģendāros vārdus: "Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei".
1969.gada 20.jūlija vakarā NASA Apollo 11 Mēness modulis veiksmīgi piezemējās uz mūsu dabiskā pavadoņa virsmas. Sešas stundas vēlāk, 21.jūlijā Nils Ārmstrongs spēra pirmo cilvēka soli uz Mēness, 19 minūtes vēlāk viņam pievienojās otrs astronauts Bazs Oldrins. Trešais astronauts Maikls Kolins turpināja misiju Apollo 11 orbitālajā kuģī, 30 reizes apriņķojot Mēnesi.
“National Geographic” ir apkopojis desmit interesantus un, iespējams, mazāk zināmus faktus par kosmosa programmu “Apollo”.
Misija “Apollo 11” - aizlidot uz Mēnesi un atgriezties atpakaļ
Misijas “Apollo 11” mērķis bija vienkāršs un skaidrs: “Veikt cilvēku pilotētu nolaišanos uz Mēness un atgriezties atpakaļ.” Tā ir rakstīts oficiālā NASA rīkojumā, kas datēts ar 1969.gada 26.jūniju un ko parakstījis “Apollo” programmas direktors Sems C. Filips un Cilvēku vadītu lidojumu asociētais administrators Džordžs E. Millers. Rīkojums ideāli atbilda ASV prezidenta Džona Kenedija 1961.gadā izvirzītajam mērķim: “Šai nācijai vēl līdz desmitgades beigām ir jāapņemas nosūtīt cilvēku uz Mēnesi un droši atgriezt to uz Zemi.”
“Apollo 11” apkalpē bija trīs astronauti: Nīls Ārmstrongs, Bazs Oldrins un Maikls Kolinss. Uz Mēness virsmas izkāpa Ārmstrongs un Oldrins, bet Kolinss gaidīja orbītā.
Līdz Mēnesim - par katru cenu
Kaut arī lielākā uzmanība bija koncentrēta “Apollo 11”, NASA jau savlaicīgi gatavoja nākamās misijas. Ja kaut kas noietu greizi ar pirmo nolaišanos uz Mēness 1969.gada jūlijā, NASA bija gatava septembrī šaut gaisā “Apollo 12”. Ja arī šo misiju piemeklētu neveiksme, tad decembrī startētu “Apollo 13”. Pēc “Apollo 11” panākumiem misiju temps kļuva lēnāks.
Mēness iekarošanai NASA uzbūvē jaunus kosmosa kuģa moduļus un nesējraķeti 36 stāvu mājas augstumā
“Apollo” programmai NASA izveidoja komandmoduli - kapsulu ar telpu trīs astronautiem. Tā bija lielāka nekā kosmosa kuģi, kurus izmantoja “Mercury” un “Gemini” programmā. Viņi tajā atradās laikā, kad bija ceļā uz Mēnesi un atpakaļ. Savukārt, lai nolaistos uz Zemes dabīgā pavadoņa, tika izmantots Mēness modulis - šis lidaparāts nogādāja astronautus no orbītas līdz Mēness virsmai un atpakaļ. Tajā bija vieta diviem astronautiem.
“Apollo” kosmosa kuģiem tika izmantotas divas nesējraķetes. Pirmajiem lidojumiem - nesējraķete “Saturn I”, kas bija 22 stāvu mājas augstumā. Raķetei bija divas pakāpes, kad izdega degviela pirmajā, tā atdalījās no kosmosa kuģa un sadega Zemes atmosfērā. Vēlāk tika izmantota daudz spēcīgākā trīspakāpju nesējraķete “Saturn V”. Šī raķete, kuras augstums līdzinājās aptuveni 36 stāvu mājai, nogādāja “Apollo” kuģi līdz Mēnesim.
Uz Mēness ir pabijuši 12 NASA astronauti
“Apollo” programmas ietvaros ir notikuši vienpadsmit lidojumi uz Zemes dabīgo pavadoni. Pirmie četri lidojumi bija paredzēti aprīkojuma un iekārtu izmēģinājumiem, seši kosmosa kuģi nolaidās uz Mēness. Līdz Zemes dabīgajam pavadonim pirmā nokļuva misija “Apollo 8”, kas 1968.gada Ziemassvētkos apmeta vairākus lokus ap Mēnesi un atgriezās uz Zemes.
Pavisam divpadsmit astronautiem ir bijusi iespēja strādāt zinātniski darbu, pētīt Mēness virsmu un savākt iežu paraugus.Pēdējais lidojums notika 1972.gadā.
“Apollo” programmā strādāja teju pusmiljons cilvēku
“Apollo” Mēness misija bija viena no visdārgākajām valdības iniciatīvām ASV vēsturē. Intensīvākajos gados programmā piedalījās aptuveni 34 000 NASA darbinieku un vēl 375 000 līgumdarbinieku. Finansējums bija mainīgs, taču 2008.gadā Kongresa izpētes dienests bija aplēsis, ka, ņemot vērā aizvadīto gadu inflāciju, kopējās izmaksas bija aptuveni 98 miljardi ASV dolāru. Tas ir vairākas reizes dārgāk nekā ar atombumbas izgatavošanu saistītais “Manhetenas projekts” un ekvivalents 500 ASV dolāru izmaksai ikvienam valstī mītošajam vīrietim, sievietei vai bērnam, kas ASV dzīvoja 1969.gadā.
Misija “Apollo 7” par televīzijas tiešraidēm no kosmosa saņēmusi “Emmy” balvu
“Apollo” pirmā pilotējamā misija tika īstenota 1968.gada oktobrī, kad “Apollo 7” zemajā Zemes orbītā izmēģināja apkalpes un komandmoduli. Vienpadsmit dienu ilgušā lidojumā astronautiem Vallijam Širram, Donnam Aiselam un Valteram Kanningemam bija pirmā televīzijas tiešraide no pilotējama kosmosa kuģa. Tās tika reklamētas kā tiešraides no “brīnišķīgās “Apollo” telpas, kas atrodas augstāk par visu”, skatītāji varēja ieskatīties kosmosa kuģa iekštelpās, uzzināt, kā pagatavot maltīti bezsvara apstākļos, un noklausīties apkalpes locekļu asprātības. “Vallija, Valta un Donna šovs” bija ārkārtīgi populārs. Pēc atgriešanās uz Zemes, astronauti saņēma īpašu “Emmy” balvu.
Misijas “Apollo 12” kuģī pacelšanās laikā divas reizes iespēra zibens
“Apollo” programmas otrā Mēness misija sākās 1969.gada 14.novembrī, kosmosa kuģim startējot negaisa laikā. Starts bija labs, taču 36 sekundes pēc pacelšanās kuģī un tā nesējraķetē “Saturn V” iespēra zibens. Pēc mirkļa sekoja otrs spēriens, kā rezultātā atslēdzās daļa elektronisko sistēmu. Kabīnē esošie astronauti Pīts Konrāds, Alans Bīns un Ričards Gordons redzēja instrumentu panelī iedegamies brīdinājuma spuldzītes. NASA uzskatīja, ka misija tiek pārtraukta. Taču jauns lidojumu kontrolieris atcerējās veidu, kā kosmosa kuģa signālsistēmu pārslēgt uz papildu ierīci, tā ļaujot apkalpei no jauna pievienot kuģa degvielas tvertnes un iedarbināt navigācijas platformu nokļūšanai orbītā. Kaut arī misijas sākums bija katastrofāls, “Apollo 12” veiksmīgi nolaidās uz Mēness.
Pēc atgriešanās no Mēness NASA turēja astronautus karantīnā
Pirms “Apollo” misijām NASA par Mēness vidi zināja ļoti maz, ieskaitot informāciju par iespējamiem bīstamiem mikrobiem vai “kosmiskajām baktērijām”. Tādēļ uzreiz pēc atgriešanās un piezemēšanās okeānā kosmonauti tika ietērpti pretpiesārņojuma tērpos un trīs nedēļas atradās karantīnā īpašā mobilajā telpā. “Apollo 12” apkalpei tajā nācās pavadīt Pateicības dienu, tādēļ astronautiem bija sagatavotas īpašas vakariņas ar tītaru. Vēlāk NASA secināja, ka nav risku saslimt ar kādām mēness slimībām, tādēļ “Apollo” 15., 16. un 17.misijas astronautiem karantīnā vairs nebija jāatrodas.
Īpašā vietnē var sekot “Apollo 11” misijai reālajā laikā
Atzīmējot vēsturiskā notikuma 50.jubileju, entuziasti ir izveidojuši īpašu interneta vietni ApolloInRealTime.org, kurā ar vienu klikšķi var aizceļot pagātnē un reālā laika režīmā sekundi pa sekundei izsekot “Apollo 11” ceļojumam. Vietnē apvienotas vēsturiskas fotogrāfijas, video ieraksti, televīzijas raidījumi, kā arī desmitiem tūkstošu stundu gari astronautu sarunu ieraksti ar vadības centru.
Hjūstona, “Eagle” ir piezemējies - restaurēts vēsturiskais lidojumu vadības centrs
Kamēr pasaule noskatījās “Apollo 11” ceļojumā uz Mēnesi, lidojuma vadības centra darbinieki aizturētu elpu gaidīja paziņojumu par Mēness modeļa drošu nolaišanos. Kad tas tika saņemts, kapsulas komunikators Čārlijs Djuks teica: “Mēs jūs dublējam uz Zemes. Te ir vesels bars puišu, kas gandrīz kļuva zili. Mēs atkal elpojam. Liels paldies!” No telpas, kas atradās vienā no NASA Džonsona kosmosa centra ēkām, tika vadīta ne viena vien “Apollo” un “Gemini” programmas misija. Tagad, īsi pirms 50.gadadienas kopš cilvēks spēris kāju uz Mēness, Hjūstonas kosmosa centrā ir atjaunots vēsturiskais lidojumu vadības centrs. Restauratori centušies būs ļoti precīzi, piemeklējot gan 60.gadu monitorus, gan oriģinālos mēbeļu audumus, pelnu traukus, dokumentus, pildspalvas un kartes. Ekskursantiem vēsturiskā telpa ir pieejama no 1.jūlija.
Skaties kosmosa izpētes panākumiem un traģēdijām veltītos raidījumus “National Geographic” pirmdienās, plkst. 22:00. 22.jūlija vakarā būs skatāms raidījums “Apollo: atpakaļ uz Mēnesi”, tas veltīts Mēness izpētes programmai “Apollo”!